Reinis Balodis, SIA Daugavmalas rapsis, veido eļļas spiestuvi.
Eva Narunovska:
Lai gan Reiņa biznesa attīstība ir iestrēgusi birokrātijas koridoros, es augsti vērtēju viņa līdzšinējo veikumu. Reinis apstiprināja, ka eļļas ražošanai ir sagatavots viss nepieciešamais, lai pēc oficiālo atļauju saņemšanas varētu pabeigt darbus un sākt ražošanu jau dažu nedēļu laikā: izejvielas, ražošanas iekārtas, materiāli un pārdošanas punkti. Ir pārdomāts kvalitātes jautājums. Reinim piemīt tāda sirsnīga un vienkārša cilvēka tiešums un atklātība, kas apvienoti ar mīlestību pret dzimteni un cieņu pret tēvu zemi. Tomēr viņš nav naivs, ir pārdomāta biznesa praktiskā puse, ir apņēmība darīt visu, kas nepieciešams, un risināt arī grūti risināmas lietas. Domāju, šo īpašību kombinācija Reinim palīdzēs izveidot veiksmīgu uzņēmējdarbību. Manuprāt, tieši šādas ražotnes ir būtiskas Latvijas attīstībai, īpaši lauku reģionos.
Aigars Ruņģis:
Lai Latvijā radītu jaunu ražotni, svarīgākais ir pacietība. Iestādot ābeli pavasarī, nevar cerēt uz pilnu grozu ar āboliem pirmajā rudenī. Runa nav tikai par valsts iestāžu lēnīgumu, bet arī laiku iekārtu uzstādīšanai, testēšanai, palaišanai. Parasti tas prasa divreiz vairāk laika, nekā plānots. Izaicinājums nākotnē būs atrast savu produkta nišu. Latvijā eļļu spiež vairāki uzņēmumi, vēl lielāks ir eļļas imports. Reinis ar mazu ražotni nevarēs konkurēt ar cenu. Jāpiedāvā izcila kvalitāte. Nav skaidrs, uz kuriem klientiem nolemts fokusēties. Kuri novērtēs Reiņa eļļu kā labāko Latvijā? Iesaku sākt veidot pirmo perspektīvo klientu loku, kas testētu eļļu, kamēr ražotne vēl nav uzcelta. Tas ļaus saņemt ieteikumus, kā produktu vēl vairāk uzlabot, noslīpēt, pirms sākt to plašāk piedāvāt tirgū pēc ražotnes pabeigšanas. Jāsāk arī domāt, kas būs viņa komanda.
Egīls Fortiņš:
Pilnvērtīga ražošanas sākšana ir aizkavējusies birokrātisku šķēršļu dēļ. Šie šķēršļi var būt par atsevišķa pētījuma objektu, un Reinis būtu uzskatāms piemērs. Tomēr, būtu jāizmanto šis laiks, lai precizētu savu turpmākās darbības plānu - kā īstenosies viss cikls no izejvielu ieguves līdz realizācijai. Cik noprotams, tehniskās problēmas pamatā ir atrisinātas. Parasti galvenā problēma ir realizācija. Lai cik dīvaini, tas nav šis gadījums, ražošanas atkritumiem ir precīzāk definējami patērētāji. Tomēr te parādās apjoma un regularitātes problēma. Savukārt pamatprodukta - eļļas - patērētāji var būt gan galējie patērētāji, gan industriālie patērētāji. Tādējādi rodas dažādas prasības pret produkta īpašībām un arī iepakojumu. Šo gaidīšanas laiku vajag arī aktīvi izmantot pamatprodukta popularizēšanai, patērētāju izglītošanai un kontaktu dibināšanai, kas nodrošinātu nākamos pasūtījumus.