Atklāti sakot, esmu priecīga, ka šogad vairs nav jāpērk ritmikas tērps — no estētiskā viedokļa bija jau ļoti jauks skolotājas uzstādījums par vienādiem tērpiem visai klasei, taču baleta piederumu veikalā pirktais baltais triko, svārciņi zemeņu uzpūteņa tonī un čības izmaksāja ap trīsdesmit latiem. Ar meitu vienojāmies, ka sporta nodarbībām telpās viņa izmantos legingus un krekliņu, ko šovasar valkā, ejot ar draudzeni uz kino un pastaigāties. Tikpat kā jauns, kvalitatīvs un stilīgs apģērbs. Kāpēc to iestumt skapī? Nākamvasar vairs nederēs. Tāds, lūk, krīzes laika risinājums! Biju priecīga, nesen sporta veikalā ieraugot, ka Converse kedas nopērkamas ar atlaidi par Ls 9,99.
Skolas soma tā pati, kas pagājušogad, — meitai patīk. Skolas grāmatām naudu sametām pēdējā vecāku sapulcē maijā — tās iegādājoties vairumā, ir labas atlaides. Izrādījās, ka trūkst vēl tikai dienasgrāmatas, klažu, burtnīcu, krāsu, papīra zīmēšanai un zīmuļu, flomīšu. Kvalitātes dēļ esmu joprojām gatava maksāt par Faber produktiem. Viss uzskaitītais "apēdīs" vēl vairākus desmitus latu, tomēr būšu arī šo to ietaupījusi. Iepriekšējos gados rēķināju, ka sagatavošanās skolai (ieskaitot apavus un apģērbu, kas tiek valkāts jaunajā mācību gadā) man izmaksā ap 300 latiem, taču šogad esmu atslābusi. Daudz mazāk jau nebūs, bet tomēr. Daļu izmaksu atstāšu septembrim. Par vienu otru krekliņu un jaku meitai būs mazāk. Vismaz pagaidām krīzes dēļ neesmu gatava atkāpties no kvalitatīvām lietām, iegādāšos tās mazāk. Arī iepriekš nepārspīlēju, bet tik rūpīgi cenas nepētīju kā tagad. Šo rakstot, pēkšņi atskārtu, ka 1.septembra tuvošanās vecākiem saistās tieši ar lieliem izdevumiem. Vēl taču arī 1.septembra svētku pusdienas kādā jaukā vietā pēc meitas izvēles!
Mani biedē pedagogu arodbiedrības draudi 1.septembrī streikot. Lai arī par algu, ko turpmāk saņems manas meitas patiešām ļoti labie skolotāji, man ir kauns atbildīgās ministrijas vietā, tomēr svētku dienā streiku negribētos piedzīvot. Zaudētāji būs tikai skolēni.
1.septembri Latvijā šogad gaidu ar nedrošību par katru nākamo dienu. Manas meitas skola šogad vēl nav slēgta. Kā būs nākamgad? Kā jūtas vecāki, no kuru bērnu skolām, kā karam gatavojoties, tiek iznesti soli, grāmatas, bet atlaistie skolotāji paslepšus raud?
Rakstiet: