10 vērienīgākās laupīšanas, kas paveiktas pēdējo 50 gadu laikā

Laupīšana, izmantojot šaujamieročus vai arī meistarīga apsargu apmānīšana – šīs ir tikai divas no stratēģijām, kuras izmantoja pēdējos 50 gados notikušo laupīšanu organizatori, ziņo portāls listverse.com. Lai arī divi no šiem noziegumiem tika paveikti nemieru laikā, un tāpēc nevar tikt viennozīmīgi traktēti, no banku seifiem pazudušās summas ir pietiekami lielas, lai tos iekļautu šajā sarakstā.  

Īsi pirms veikala slēgšanas, tajā ieradās četri bruņoti vīri, trīs no kuriem bija tērpti parūkās un sieviešu apģērbā. Viņi nolaupīja vitrīnās izvietotos dārgumus, kā arī lika veikala darbiniekiem iztukšot veikala noliktavu. Uzņēmuma akcijas biržā nākamajā dienā pēc zādzības fakta nonākšanas medijos nokritās par 9%, taču visai drīz saistībā ar zādzību tika apcietināti 25 cilvēki vecumā no 22 līdz 67 gadiem. Jāpiebilst, ka šī nebija pirmā Harry Winston veikala aplaupīšana – gadu iepriekš no uzņēmuma tika nozagtas dārglietas 10 miljonu eiro vērtībā. 

Zagļi izmantoja arī viltus videoierakstus, lai apsardze nepamanītu viņu darbošanos. L.Notarbartolo apcietināja, jo kāds no nozieguma līdzdalībniekiem nebija sadedzinājis atkritumu maisu, kurā tika glabāti nozieguma pierādījumi. L.Notarbartolo atrodas ieslodzījumā, jo saņēmis 10 gadu ilgu cietumsodu. Zaglis paziņojis, ka viņu savulaik nolīdzis kāds uzņēmējs, kurš vēlējies iedzīvoties no apdrošināšanas prēmijas. L.Notarbartolo apgalvojis, ka viņš no seifa nozadzis tikai 20 miljonus dolāru, jo lielākā daļa depozīta lāžu esot bijušas tukšas. 

Lai gan nolaupītā summa nešķiet milzīga, jāpiebilst, ka 70.gados tā tika uzskatīta par rekordlielu summu. Septiņi vīrieši Amila Dinsio vadībā iebruka vienā no United California Bank filiālēm, uzlaužot seifu un nolaupot aptuveni 30 miljonus dolāru. Šī summa ir aptuvena, jo zagļi iztukšoja vairāku depozīta lāžu saturu, kuru saturs netiek atklāts. 

Divas nedēļas pirms laupīšanas Nīderlandes aviokompānijai KLM tika nozagta kravas automašīna ar darbinieku formas tērpiem. 25.februārī zagļi ar nozagto kravas auto ieradās lidostā. Viņi piebrauca pie citas KLM kravas automašīnas, kurā tajā dienā atradās neapstrādāti dimanti, kurus bija paredzēts nogādāt uz Antverpeni, Beļģijā. Daudzu aculiecinieku klātbūtnē zagļi, bruņojušies ar šaujamieročiem, pavēlēja šoferiem izkāpt no automašīnas, lai pēc tam ar to pamestu lidostu. Policija bija pārliecināta, ka laupīšanā bija iesaistīti lidostas darbinieki. Saistībā ar šo noziegumu tika aizturēti vairāki vīrieši. 

Nemieru laikā Libānā kāda laupītāju grupa, kuru saista ar vienu no teroristu grupējumiem, izlaužot Katoļu baznīcas un Lielbritānijas bankas kopīgo sienu, iekļuva bankas seifā un nolaupīja zeltu, dārgakmeņus, akcijas, kā arī valūtu 25 miljonu britu mārciņu vērtībā. Dažas no akcijām vēlāk tika pārdotas atpakaļ to īpašniekiem. 

Valerio Viccei, kurš Itālijā bija izsludināts policijas meklēšanā par piedalīšanos 50 bruņotās laupīšanās, 1986.gadā emigrēja uz Lielbritāniju, lai savā jaunajā mītnes valstī turpinātu savu arodu. Kādā dienā viņš ieradās Naitbridžas seifu depozītu centrā, informējot centra darbiniekus, ka vēlas iznomāt vienu no centra depozītu lādēm. Brīdī, kad centra menedžeris devās viņu pavadīt uz depozīta lāžu glabātuvi, viņš sasēja darbinieku un neitralizēja centra apsargus. V.Viccei uz glabātuves durvīm tad izkāra paziņojumu, ka seifs uz īsu brīdi nav pieejams, un ielaida glabātuvē savus līdzdalībniekus.

Policija par zādzību tika informēta tikai pēc stundas, kas ļāva V.Viccei ar saviem līdzdalībniekiem aizbēgt no nozieguma vietas. V.Viccei līdzdalībniekus vēlāk apcietināja, taču pašam grupas līderim izdevās aizbēgt uz Dienvidameriku. Viņu notvēra Anglijā, kad V.Viccei atgriezās pēc savas Ferrari automašīnas. V.Viccei notiesāja uz 22 gadiem cietumā, bet nošāva 2000.gada apšaudē ar policiju, kad viņam uz vienu dienu atļāva pamest cietuma sienas un apmeklēt Itāliju. 

Darēsalāmas bankas darbinieki no rīta ieradās darbā, lai konstatētu, ka bankas durvis ir vaļā, bankas seifs atvērts, bet no tā pazuduši 282 miljoni ASV dolāru. Lai arī nav skaidrs, kāpēc bankā tika turēta tik liela skaidras naudas summa, tiek ziņots, ka banku apzaguši bankas apsargi.

Divus Gārdnera muzeja apsargus piemuļķoja policistu formās tērpušies zagļi, kuri pārliecināja apsargus, ka viņi ieradušies muzejā sakarā ar saņemto trauksmes signālu. Apsargi attapušies tikai tad, kad zagļi viņus saslēguši rokudzelžos, lai ieslēgtu muzeja pagrabā. Turpmāko 81 minūti zagļi pavadījuši, izvēloties, kurus no muzeja darbiem nolaupīt. Viņu guvums bijis 12 mākslas darbi, starp kuriem ir arī Rembranta gleznojumi.

Jāpiebilst, ka zādzība tika paveikta, neizmantojot šaujamieročus, turklāt policijai tā arī nekad neizdevās uzzināt neko par zagļiem, kuri no muzeja nolaupīja arī apsardzes kameru videoierakstus. Joprojām spēkā ir izsludinātā piecu miljonu ASV dolāru lielā atlīdzība par par vērtīgu informāciju, kas muzejam palīdzētu atgūt nozagtos mākslas darbus. Varas iestādes sola nesūdzēt tiesā cilvēkus, kuru īpašumā atrodas nozagtie mākslas darbi.  

Kādā klusā Londonas ieliņā, piedraudot ar nazi, tika aplaupīts 58 gadus vecs kurjers Džons Godards, kuram tajā dienā bija jānogādā čemodāns ar vērtīgajām Anglijas bankas obligācijām kādam brokerim. Par nozieguma īstenošanu sešus ar pusi gadus ilgu cietumsodu saņēma aplaupīšanā iesaistītais Kīts Čīzmans. Policija uzskata, ka nozieguma galvenais iniciators bija Patriks Tomass, taču viņš tika atrasts miris, pirms likumsargi paspēja viņam uzrādīt apsūdzību. Policijas un Federālā Izmeklēšanas biroja sadarbības rezultātā tika atgūtas tikai divas obligācijas, katra vērta vienu miljonu mārciņu. 

Pēdējās desmitgades lielāko laupīšanu, iespējams, paveicis bijušais Irākas vadītājs Sadams Huseins, kurš ar sava dēla palīdzību iztukšojis Irākas Centrālo banku. Lai arī šo notikumu var traktēt dažādi, taču 18.martā, dienu pirms Irāku sāka bombardēt ASV militārie spēki, S.Huseins uz valsts banku ar paša rokas rakstītu zīmīti nosūtīja savu dēlu, kuram piecu stundu garas procedūras laikā tika izsniegtas kastes, pildītas ar 100 dolāru banknotēm. Tiek ziņots, ka vienā no S.Huseina pilīm tika atrasti 650 miljoni dolāru, taču 350 miljoni joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem.