Līdz pirms divarpus gadiem nopircis dzīvokli Torņakalnā jaunajā projektā Torena nami un sapratis, ka viss līdz šim par Pārdaugavu domātais ir "vieni lieli meli". Tagad, lai arī apkārtni vēl īsti neapguvis un mazajās ieliņās neorientējas, Valters šim Daugavas krastam drīzāk veltī komplimentus. Arī ar sastrēgumiem uz tiltiem iemācījies tikt galā, izbraucot uz darbu pusseptiņos no rīta, bet mājās atgriežoties vai nu līdz pieciem pēcpusdienā, vai pēc septiņiem vakarā. Torena nami ir viens no pirmajiem bijušo rūpnīcu rekonstrukcijas projektiem Rīgā. Tiesa, ražošana šajos padomju laikā būvētajos Torņakalna fotofilmu un aerosolu rūpnīcas korpusos nekad nav notikusi. Tajos savulaik bijusi laboratorija, klubs, ēdnīca. Arī attīstītājs, pārbūvējot tos, nekādu industriālās pagātnes sajūtu projektā nav centies uzsvērt. Taču arī Valters fabrikas romantiku jaunajā dzīvesvietā nav meklējis. Stāstot par savu izvēli, viņš drīzāk runā par praktiskiem apsvērumiem un "spiedīgo situāciju saimnieka mājā", kas likusi salīdzinoši īsā laikā atrast jaunu mājvietu. "Uzsēdos draugiem uz astes, viņi te jau bija nopirkuši dzīvokli pirms manis," tā Valters atbild uz jautājumu, kāpēc pircis dzīvokli svešajā Pārdaugavā, turklāt pirmajā projektā, ko tur apskatījis. Viņš arī piebilst, ka bez saviem draugiem tobrīd pazinis vēl kādus desmit citus Torena namu topošos iemītniekus. Valters gan nepiederot cilvēkiem, kam par katru cenu gribas draudzēties ar kaimiņiem. Tomēr viņam ir svarīgi, lai vide, kurā jādzīvo, nav anonīma. Vēl pie argumentiem "par" bijusi pazemes autostāvvieta, pagalms ar apsardzi un ar centra jaunajiem projektiem nekonkurējoša cena — tobrīd 900 EUR/m2. Kāpēc pircis tieši jaunā projektā? Vecas mājas "priekšrocības" Valters esot izbaudījis iepriekšējā dzīvesvietā. "Man patika savs dzīvoklis, kuru pats biju izremontējis, taču līdz tam bija jānokļūst caur getliņiem kāpņu telpā. Negribēju vairs tā." Kā daudzi, arī Valters jauno dzīvokli faktiski pirka "uz papīra". Bijušās rūpnīcas korpusā mājokļa aprises gan nojaust varēja, taču ne pārliecināties par siltumizolāciju, apdares kvalitāti un to, kā attīstītājs ievēros termiņus. "Visiem dzīvokļu pircējiem varu ieteikt tikai vienu — cietus, savu (nevis attīstītāja) juristu akceptētus līgumus, kuros atrunāti termiņi, soda sankcijas un gala apdares nianses." Citādi pircējs neglābjami kļūst par attīstītāja ķīlnieku. Kad māja ir pārdota, pie pārdevēja ar kaut kādiem iebildumiem nav vērts iet — viņš savu ir izdarījis, un pārējais viņu vairs neinteresē. "Es, pat kurpes pērkot, esmu gatavs piemaksāt piecus latus, lai tūliņ nav jāmeklē jaunas šņores un zoles. Kur nu vēl, pērkot dzīvokli — pats neko nedarīju, visu manā vietā izdarīja juristi. Rezultātā man bija līgums, kurā definēta pārdevēja atbildība, tādēļ arī lielās līnijās viss kārtībā."
12 mājokļu tipi: Valters Krauze draugiem uz astes
Pārdaugava? Nekad! — tā par dzīvošanu Daugavas kreisajā krastā kādreiz domājis raidījumu un pasākumu vadītājs Valters Krauze. Viņa pirmās mājas jeb vecāku dzīvoklis atradies VEF rajonā. Vēlāk Valters dzīvojis Miera ielā un par Pārdaugavu domājis kā par tālu, ārpus īstās Rīgas esošu vietu, kurā "normāliem cilvēkiem" nekas nav meklējams.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.