15 gadus vecā meita klaiņo un nenāk mājās...

Nohtnig I could say would give you undue credit for this story.

VNK atsit visu kas sitasm un piedraudi ja klaiņoos tad turpinasi dauzit vinu tici man vina bus majas katru vakaru

Pati labākā skola ir dzīves skola. UN dzīve izmācīs .Drostaliņām un spītniecēm jāļauj izpriecāties. Atskārsme bieži vien nāk vēlu, bet dažreiz beidzās tā, kā Alisei brīnumzemē Anglijā. Tas, vai uz pasaules ir Dievs daudziem liekas neticami, toties VELNS ir noteikti !

ka skuķis būs pietiekami gudrs, lai nesagādātu kārtējo klientiņu babyboxam!

Tās ir muļķibas,ko specialists rakksta..Iznāk,ka māte vainīga! Pati cīnījos ar tādu pusaudzi.Tas ir briesmīgi.Viņa jau neklausās.Un nejau mātes vaina tā-bet viņai tāds raksturs.Specialistiem vajadzētu padomāt drusku tālāk.Tā informācija ir nederīga.Laikam neviens viņiem nav teicis!

mammuci.padoma un meģini aiziet pie normāla psihiatra.Izstāsti visas uzvedības problēmas-bēgšana,attiecības,kas notiek utt.Es ar ko līdzīgu saskāros.Staigāju pa psihologiem un psihoterapetiem ar jaunieti.Taču pēdejie nosauktie spelē spēlītes.Iespejams ,ka tā ir psihiska saslimšana visdrīzāk!Meitenei ir vajadzīga medicīniska palīdzība!!!Un šīs saslimšanas neatpazīst ne iecirkņa ārsti,ne psihologi,ne psihoterapeiti!NEKAVĒJIES!EJ PATI VISPIRMS PIE PSIHIATRA UN STĀSTI NOTIKUMUS KAS NOTIEK!VISDRĪZĀK JĀVED UZ SLIMNĪCU,LAI CIK SKAUDRI TAS IZKLAUSĪTOS UN JO ĀTRĀK JO LABāK!!!MEITAI IR VAJADZĪGA MEDICĪNISKA PALĪDZĪBA!UN TUR NAV NE IZLAIDĪBA,NE IZLUTINĀŠANA Kā DAŽKāRT TRAKTĒ NEPROFESIONĀĻI IEPRIEKŠ NOSAUKTIE!EJ PIE SAULĪŠA,STOLIGVO!MEKLĒ PALIDZĪBU!

profesija jau zināma!

un autorei novēlēt-palasīt tomēr kaut ko no specializētās literatūras pirms dot padomus. Tik novecojušus šablonus sen nav nācies lasīt. Lai vecas!

man ir aizdomas,ka kundze, kas sniedz padomu nekad nav bijusi pusaudžu mamma, jo tikai tā var izskaidrot šablonveida padomus. Pusaudžus jau nu vismazāk interesē kā jūtas citi, it sevišķi vecāki. Tāpēc paļauties uz to, ka bērns negribēs nodarīt pāri mammai ir vienkārši naivi. Pusaudzis to dara katru dienu un nožēlo (ja nožēlo) pēc vairākiem gadiem. Arī vecāki nav nekādas autoritātes, lai cik viņi būtu forši un saprotoši. Ok, es esmu saprotošā mamma, kam pusaudzis stāsta vairāk nekā es pati vēlos vispār zināt, neviens uz viņu nekliedz- bet tā nav nekāda panaceja pārejas vecuma problēmām. Es arī labrāt uzzinātu ko darīt ar pusaudzi un kā viņu vest pie prāta, bet izurbjoties cauri literatūras kalnam ir skaidrs viens- nevari mainīt situāciju, maini savu attieksmi pret to, saudzē savu nervu sistēmu un gaidi kad pāries. Žēl tikai, ka skolas pedagogi ir citās domās un visā pirmāmkārtām vaino vecākus.Gribas novēlēt drīzāk pedagogiem atsvaidzināt zināšanās pusaudžu psiholoģijā.

Glābt vairs neko nevar.Esmu tādus brīnumus redzējis.Meitēns notrallinās savus svaigās gaļas gadus domājot,ka vienmēr būs frišs un gribēts.Tā ap 25,kad pienāks vecās nolietotās haļavas periods,jo neviena dabiskā atvere pārslodzi ilgāk par desmit gadiem netur,mamzeļka sāks psihot un klupt virsū pašas vecākiem.Ja pēc dabas ir kašķīga,dzīve beigsies pirms 40,ja lēnīgāka,mocīsies ilgāk.

Elementari! Izdot pie vīra - kada persieša - un meitens būs pie vietas - a, ta "klaidone "- pie viena - te pie vairakiem.