Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Diena ceļo stāsti: Silts Maljorkas apskāviens

Palmas apkārtnes skaistais miers kļūst lipīgs vienpadsmit saules izslāpušiem latviešiem.

Vienpadsmit saules alkstošus latviešus Maljorkas galvaspilsēta Palma sagaida ar siltu apskāvienu. Šķiet, mums būtu labi jau tepat, lidostā, apsēsties zem palmas un elpot pat vakarā silto un mitro salas gaisu. Tomēr sešu dienu laikā mums jāiepazīst sala un jāapciemo draudzene, kura vasaras sezonā strādā Maljorkas ziemeļos.

Pirmajā vakarā mūs visus vieno burbuļvanna uz viesnīcas jumta un milzīga sangrijas bļoda, taču nākamajā rītā sākas sarežģījumi. Ko pasākt un kā organizēt vienpadsmit cilvēku kompāniju? Visvieglāk šķiet doties uz netālo Cala Major pludmali. Uz pāris stundām iemiesojamies klasiskā Palmas tūrista ādā, kuru interesē tikai saule, jūra, jautrība un auksts alus. Pēc tik žiperīgas dienas pludmalē Palmas vecpilsētas apskatei daudz enerģijas neatliek. Samierinos, ka tik lielā kompānijā nevarēšu apskatīt visu vēlamo un apņemos atgriezties citreiz. Tā nu šis veidojas par man neierastu ceļojumu, kurā necenšos apskatīt un izdarīt pēc iespējas vairāk. Pat nebēdāju, ka majestātisko Palmas katedrāli izdodas apskatīt tikai no ārpuses un vecpilsētā paspēju iebāzt tikai degungalu.

Otrās dienas rītā pie baseina ceļabiedri vaicā: "Ko šodien darīsim?" Negribot esmu iecelta grupas līdera statusā, kas sev līdzi nes godu, varu un pienākuma nastu. Paziņoju, ka došos uz Maljorkas izcilā mākslinieka Žuana Miro muzeju. Sāk birt jautājumi: "Kas ir Miro?" Vai būs stundām ilgi jāskatās uz gleznām? Lai Miro neņem ļaunā, jo mūsu kompānija ir raiba kā dzeņa vēders - gan mākslas cienītāji un arhitekti, gan inženieri, programmētāji, ierēdņi. Atslēgvārdi "muzejs" un "gleznas" mūs tomēr sašķeļ. Un labi vien ir - Miro mākslas centrs un memoriālā studija, kā arī daiļrade kopumā varētu nešķist saistoša tiem, kas ar mākslu "uz jūs". Arī mani vairāk par slavenā katalonieša darbiem uzrunā iespaidīgais muzeja ēku komplekss un parks.

Apostījuši Palmas gaisu, uzņemam kursu uz ziemeļrietumiem, kur kūrortpilsētiņā Port de Soller strādā mūsu draudzene. Nepilnas stundas braucienā pa rimtām kalnu ainavām nonākam pusmūža vācu tūristu paradīzē. Port de Soller klinšu ieskautais līcis ir tik apaļš, ka dažviet aiz jahtiņām un atpūtnieku saulessargiem pat neredz atklāto jūru. Visā līča apaļumā pie pludmales promenādes pieplakuši restorāni, bāri, gaumīgi suvenīru un apģērbu veikali. Vienā kafejnīcām mūsu draudzene tirgo saldējumu, kurš garšo debešķīgi un dekorēts tik skaisti, ka gandrīz žēl to ēst.

Šejienes skaistais miers ir lipīgs - pieķeru sevi sapņojam par to, kā šeit varētu laiskoties nedēļām ilgi.

Attopos, ka savos sapņos atpūšos viena - vai vismaz daudz mazākā kompānijā. Ilgas pēc vientulības pastiprina fakts, ka mūsu brīnišķīgajā dzīvesvietā starp apelsīnkokiem ir tikai viena vannas istaba uz vienpadsmit cilvēkiem.

Trīs dienu laikā Port de Soller ieņemam no visām pusēm. Dodamies pārgājienā pa apkārtnes kalniem; iepazīstam līci, izairējot jūrā ar kajakiem un snorkelējot; izjaucam kūrortpilsētiņas mieru, vizinoties katamarānā ar slīdkalniņu. Uz dienu pārtopam par "baikeru" bandu - noīrējam piecus motorollerus deviņiem cilvēkiem un izbraucam galvu reibinošos Serra de Tramuntana kalnu serpentīnus. Arī šajā miera ostā var atrast jautrību un dažādas kvalitātes izklaides iespējas. Esam sajūsmā par ballīšu vietu La Base jahtu piestātnē zem klajas debess. Šeit var klausīties atmosfērisku dzīvo mūziku, baudīt dzērienus un uzkodas, pirktas stilīgos brīvdabas kioskos. Taču autentiskāko gaisotni noķeram Soller pilsētiņā piecus kilometrus iekšzemē no Port de Soller. To var sasniegt gan kājām, gan ar auto vai motorolleri, arī visšarmantākajā veidā - ar senlaicīgu tramvaju, kas kursē starp pilsētām un gar pludmali. Soller dzīvīgajās ielās skraida bērni, kafejnīcās vietējie malko divreiz lētākus dzērienus, bet laukumos skan mūzika, smiekli un strūklaku šļaksti.

Kārtējo reizi restorānā lūdzot sabīdīt kopā piecus galdiņus, aizdomājos - lai arī ceļot lielā kompānijā nav viegli, bet jautri gan! Turklāt spāņu vīns, tapas un jūras veltes garšo lieliski arī tad, ja rēķina sadalīšanai paiet divdesmit minūtes.

 

Citi ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.

Top komentāri

Armands
A
Interesants raksts, noteikti jāaizbrauc apskatīties pašu acīm.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sriracha – pikanto ēdienu kultūras simbols

Tiem, kam garšo ēdiens ar asumiņu, visdrīzāk virtuvē garšvielu un mērču klāstam pievienojusies pudele ar sarkano pildījumu un zaļo korķīti – Sriracha.

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko