Arī ikdienā
Ņemot vērā, ka patlaban ārā vēl nav tik silts, lai vairums cilvēku domātu par gulšņāšanu pludmales smiltīs un sauļošanos šī vārda tiešākajā izpratnē, daudzi nemaz neaizdomājas, ka arī ikdienā, pat ierastā pastaigā uz veikalu, viņu āda tiek pakļauta UV staru iedarbībai. Tomēr 90% no visiem ādas audzējiem sastopami tajās vietās, kuras ir ilgstoši pakļautas saulei. Tā ir seja, deguns, ausis, piere, dekoltē daļa, stilbi un apakšdelmi, kurus cilvēki visbiežāk pakļauj UV staru iedarbībai, pat neatrodoties saulē, Dienai skaidro biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs, dermatologs Raimonds Karls. Līdz ar to par aizsardzību pret sauli jūlija vidū domāt noteikti ir par vēlu. Ņemot vērā, ka UV starojums spēcīgs ir jau pavasara mēnešos, īstais laiks, lai parūpētos par savu ādu, ir jau pat martā. Diemžēl fakts, ka cilvēki ikdienā par šīm lietām neaizdomājas un nelieto aizsargkrēmus, liecina par sabiedrības neizglītotību un veselības mācības trūkumu, uzskata speciālists.
Ja sauc palīgā
Ja tomēr ilgāks laiks bez speciālajiem aizsargkrēmiem pavadīts ārā, jāseko līdzi ādas stāvoklim. Pirmās pazīmes, ka āda jau "sauc palīgā", ir sūrstoša sajūta un apsārtums. Attiecīgi, ja apkārtējie cilvēki jau sāk teikt, ka āda izskatās sarkana, būtu ieteicams pārtraukt atrašanos UV staru ietekmē, un vērā jāņem fakts, ka apsārtums tikai pastiprināsies, atgādina Karls.
Savukārt, ja runa ir par situācijām, kad cilvēkam jau jāvēršas pie speciālista, tad īpaša uzmanība jāpievērš veidojumiem uz ādas. Respektīvi, uztraukties jāsāk, ja parādās neskaidra pigmentācija, kura progresē, vai parādās nepigmentēti veidojumi, kuriem ir tendence augt. Tomēr Karls saviem pacientiem norādot, ka pie ārsta vajadzētu atnākt pat pie mazākajām bažām, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Tieši agrīna diagnostika ir būtiska, lai cilvēkam efektīvi palīdzētu.
Īpaša vērība bērniem
Pieaudzis cilvēks var pastāstīt, kas viņam sāp un kas ir atgadījies, bet bērns to nespēs izdarīt, tāpēc līdz tam vecumam, kad bērns sāk runāt, saulē viņu laist nedrīkst, uzskata Karls. Tieši maziem bērniem āda ir daudz jutīgāka nekā pieaugušajiem, un UV starojuma ietekme var būt vēl negatīvāka. Tajā brīdī, kad bērns jau runā un pats sāk staigāt, viņš jau var atrasties saulītē, taču vērā jāņem vairākas lietas. Pirmkārt, tā kā bērniem ir jutīgāka āda, aizsargkrēmam jābūt ar lielāku aizsardzību pret UV stariem. Otrkārt, bērnam noteikti galvā jābūt cepurei, kas aizsargātu ne vien pret UV starojumu, bet arī pret saules dūrienu. Treškārt, vecākiem jāpievērš īpaša vērība, lai bērns saņemtu pietiekamu daudzuma šķidruma. Diemžēl, jo vairāk bērnībā cilvēks saņem UV starojumu, jo lielāka iespējamība, ka vēlāk radīsies ādas problēmas, atzīmē Karls.
Tam, ka tieši bērnu aizsardzībai pret UV starojumu jāpievērš lielāka vērība, piekrīt arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Arina Lazareva. Viņa Dienai atzīmē, ka saule, protams, ir silta un patīkama, taču viss jādara ar saprātu un mēru, ņemot vērā dermatologu rekomendācijas.
Parādās arī statistikā
Diemžēl nedomāšana par savas ādas veselību var beigties ar bēdīgām sekām. Melanoma ir viena no bīstamākajām onkoloģiskajām slimībām, ar kuru Latvijā katru gadu saslimst vairāk nekā 200 iedzīvotāju. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pērn saslimušo skaits ar melanomu bija 202 cilvēki, bet 1254 konstatēti citi ļaundabīgi ādas audzēji. Mirstība ar melanomu gan pēdējos piecos gados būtiski nepieaug. Pērn ar melanomu miruši 64 cilvēki, bet vēl gadu iepriekš – 83. Savukārt mirušo skaits ar citiem ādas ļaundabīgajiem audzējiem attiecīgi ir 48 un 58.
Karls uzskata, ka esošā statistika obligāti neuzrāda pozitīvas tendences – iespējams, tās ir vienkārši pagaidu svārstības. Lai gan speciālists cer, ka saslimušo cilvēku skaits samazināsies turpmākajos gados, šobrīd viņš tāds optimists neesot. Turklāt ik pa laikam speciālisti atzīmē, ka oficiālajos reģistros neparādās visi ļaundabīgo ādas audzēju pacienti. Patiesais saslimušo cilvēku skaits varētu būt pat par 60% lielāks.