Labāk gulēt stundu mazāk "Mēs esam dabas sastāvdaļa, kas pakļauta visiem dabas ritmiem. Un rudens ir laiks, kad cilvēkam vajag gulēt," miegainību pamato Miega kabineta vadītāja Ija Cimdiņa. "Ziemas miegā nedodamies, bet izmaiņas dabā jūtam." Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska gan neiesaka gulēt vairāk par ierastajām sešām septiņām stundām, ja vien nav kādas nopietnas garīgas kaites. "Labāk nogulēt vienu stundu mazāk, nevis gulēt 10-12 stundu un pamosties ar sāpošu galvu." uzsver L.Kozlovska, rosinot atrast veidus, kā no rītiem sevi piespiest un motivēt, piemēram, ar rīta vingrošanu, jogu. "Ja šādi tiek iekārtots noteikts režīms, tas strādā," padomā dalās ārste. Lai gan I.Cimdiņa uzskata, ka miegu ierobežot nevajadzētu, viņa piekrīt, ka diena gulēšanai paredzēta nav. Ilgi guļot dienas laikā, rodas smaga sajūta galvā. "Pārgulēties - tas jau ir stāvoklis, kad cilvēkam ir depresija, un tad vajadzīga medicīniska palīdzība," viņa skaidro un rekomendē vienīgi 15-20 minūšu snaudu, piemēram, pēc pusdienām.
Kustēties un priecāties
Kā vēl vienu iemeslu miegainībai L.Kozlovska min gaisa spiediena maiņas. Lai šādu miegainību mazinātu, ārste rosina vairāk staigāt svaigā gaisā. "Mēs maz kustamies - ar katru gadu arvien mazāk. Tādejādi asinsrite kļūst lēnāka, smadzenēm ir skābekļa bads, un tas rada miegainību, ko katrs cilvēks var izjust, sēžot nevēdinātās telpās," skaidro L.Kozlovska. Laika maiņas adaptācijas posmā ārste arī mudina neaizskatīties televīziju vai neaizsēdēties pie datora, kas normālai iemigšanas fāzei traucē, kā arī domāt par veselīgu uzturu. "Pēdējo reizi vajadzētu ēst ap sešiem septiņiem. Svarīgi nepieēsties. Var kādu nomierinošu piparmētru vai vīgriežu tēju iedzert," piebilst ārste. Nekādus medikamentus gan neiesaka lietot, ja vien miega režīms laika maiņas pārejas posmā cilvēkam nav nopietni traucēts. "Svarīgi arī uzturēt pozitīvas emocijas - radīt tās pašam," teic L.Kozlovska. Arī I.Cimdiņa piekrīt: "Jādara visas lietas, kas var noskaņot pozitīvi, - labs dzīvesveids, atpūta!"
Lai gan zinātniskie pētījumi liecina, ka ziemas un vasaras laika maiņa samazina izlietotās enerģijas daudzumu, ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu, tā tomēr negatīvi ietekmē cilvēka bioloģisko ritmu, ziņo LETA. "Protams, mainīt miega režīmu nav tas labākais, bet esam spiesti to darīt," atzīst I.Cimdiņa un uzsver, ka adaptācijai jānoris pakāpeniski. "Ja ir vitāls dzīvesveids, cilvēks laika maiņu nemaz neizjutīs," uzskata L.Kozlovska. "Bet ir cilvēki, kam paies nedēļa, divas vai mēnesis, kamēr apradīs," viņa turpina un skaidro, ka tas atkarīgs arī no personības tipa - vai cilvēks ir sangviniķis, melanholiķis. I.Cimdiņa uzskata, ka, ja ir laba veselība, vidējais adaptācijas laiks ir desmit dienu. Savukārt rudens miegainība, lēnīgums var ilgt līdz pat pavasarim, uzskata miega speciāliste.