Četrgadniece vairs neiet uz podiņa. Ko darīt?

Vai tiešām vecāki ir tik aprobežoti, ka kaunina bērnu par kaut ko tādu? Kamēr vien mātei būs viedoklis, ka bērns mēģina ieriebt (aiz spīta), tikmēr problēma turpināsies.

Četros gados jau bērns daudz ko saprot.Ja nelīdz aprunāšanās, tad palīdz darbaudzināšana-lai pats savas piekakātās bikses mazgā- ļoti bieži tas palīdz- pēc pieredzes

Podiņš droši vien ir auksts!

Kārtīgi nokulstīt!

Neesmu pedante, es saprotu, cik steidzīgs ir redaktora darbs, tomēr aicinu uzmanīgāk rediģēt. Vesela rindkopa atkārtojas. Par tematu - ar mani bērnībā bija līdzīgi, tikai mazliet citas izpausmes. Protams, es neatceros, ko tobrīd jutu, tomēr, spriežot pēc citiem psihoemocionāliem traucējumiem, kas, kā man šķiet, nāk no agras bērnības, tiešām varētu tā būt, ka tādējādi izpaužas kaut kāds emocionālā kontakta trūkums, jo biju vienīgais bērns ģimenē starp mīlošiem, jaukiem un kārtīgiem, tomēr akllaž darbos aizņemtiem pieaugušajiem.Mana mamma bija šķīrusies, strādāja, mācījās, bija ļoti jauna. Viņa ir kārtīgs, apzinīgs, noslēgts un diezgan pašpietiekams cilvēks, tāpēc laikam nesaprastu, par kādu emocionālā kontakta trūkumu es runāju. Es esmu emocionāla tēva meita, līdz ar to visu mūžu sevī cīnos ar kaut kādu neapmierinātību sevī. Par ko, pret ko - to es nezinu. Šobrīd domāju, ka nenāktu par ļaunu arī kārtīgs pēriens, pat Bībele to iesaka, jo reizēm mūsdienu bērni ir pārāk izlaisti, bet, iespējams, ka šajā gadījumā pērt meiteni būtu ļoti liela kļūda. Prieks, ka mamma meklē citu risinājumu un lai Dievs dod viņai gudrību un spēku to realizēt.