Sauthemptonas universitātes slimnīcas pētnieki pulcējuši rudmatainus brīvprātīgos, kas vecāki par 30 gadiem. Viņiem veikta anestēzija, un pēc tam eksperimenta dalībnieki pakļauti nelieliem elektrošokiem.
Eksperimenta beigās tika salīdzinātas rudmataino un tumšmataino dalībnieku grupas, lai noskaidrotu, vai kāda no tām cietusi vairāk sāpju. Pētījums noslēgsies septembrī, kad būs apkopoti tā rezultāti.
Zinātnieki uzskata, ka gēns, kas nosaka rudu matu krāsu, piedalās endorfīnu ražošanas procesā. Endorfīni ir ķermeņa dabiski ražotie pretsāpju līdzekļi.
2002.gadā publicētā amerikāņu zinātnieku pētījumā atklāts, ka rudmatainām sievietēm nepieciešams par aptuveni 19 procentiem vairāk pretsāpju medikamentu, lai remdētu nepatīkamās sajūtas. Savukārt 2009.gada pētījumā noskaidrots, ka rudmati baidās no zobārsta apmeklējumiem vairāk nekā citu matu krāsu īpašnieki un viņi divreiz biežāk izvairās no ārsta vizītēm.
Dāņu zinātnieku pētījums parādīja, ka cilvēki ar rudiem matiem krasāk izjūt aukstumu, taču jutīgums pret karstiem ēdieniem būtiski neatšķīrās no citiem.
"Rudmatiem dotais stimuls sagādā vairāk sāpju, tāpēc viņiem vajag vairāk anestētisko līdzekļu, lai tās remdētu," teica Luizvilas universitātes pētnieks Edvīns Līems. "Anestezioloģijas māksla un zinātne nosaka nepieciešamo anestēzijas daudzumu, lai panāktu bezsamaņu, nejustu sāpes vai neatcerētos notikušo bez negatīvām sekām, piemēram, sirds vai plaušu komplikācijām."
"Acīmredzot rudi mati ir svarīgi šī lēmuma pieņemšanai," viņš piebilda.