Darba devējiem, kuri vēlas uzzināt ko vairāk par saviem potenciālajiem darbiniekiem, vienkārši jāizpēta kandidātu profils sociālajā tīklā Facebook, secinājuši zinātnieki, kas salīdzinājuši sociālā medija lietošanas paradumus ar personību testu rezultātiem. Proti, darba devējam svarīgāko informāciju, ko par kandidātiem atklātu arī personību testi, varot uzzināt no informācijas, kas publiski pieejama visiem interneta lietotājiem.
Merilendas augstskolas pētniece Dženifera Goldbeka un viņas kolēģes, ķeroties pie vairāk kā 300 Facebook lietotāju publicētās informācijas izpētes, īpaši pievērsa uzmanību šo cilvēku iemīļotākajām aktivitātēm un publicētajai informācijai par televīzijas šoviem, filmām, mūziku, grāmatām, un viņu darbošanos dažādās organizācijās. Pētnieki arī studējuši lietotāju publicētos aprakstus kategorijā "Par mani". Pētījumā netika iekļauti ziņojumi, ko cilvēki publicējuši ierobežotam tīkla lietotāju lokam – proti, saviem draugiem.
Pēc Facebook publicētās informācijas izpētes zinātnieki palūdza cilvēkiem veikt personības testu, saskaņā ar kuru pētījuma dalībnieki tika novērtēti piecās kategorijās – atvērtība jaunām idejām, ekstravertums, neirotisms, apzinīgums un to, cik cilvēks šķiet patīkams apkārtējiem.
Kā atklāja zinātnieki, 10% no testa rezultātiem var iegūt, tikai aplūkojot konkrētā cilvēka Facebook profilu. "Ļoti daudzas organizācijas lūdz potenciālos kandidātus aizpildīt personības testus. Ja jūs varat uzminēt, kāds cilvēks ir, izvērtējot viņa profilu internetā, jums nav nepieciešams lūgt, lai viņš izpilda testu," norādīja Dž.Goldbeka.
Neirotiķi visai bieži savos paziņojumus Facebook arī izmantojuši daudzus ar stresa izpausmēm saistītus vārdus, piemēram, "satraucies", "bailīgs", "nervozs". Facebook profilu izpēte pierādījusi, ka sievietes ir patīkamākas un apzinīgākas, taču tikpat neirotiskas kā vīrieši.
Viena no pētījuma kritiķēm, zinātņu un tehnoloģiju profesore, psiholoģe Šerija Turkla no Masačūsetas Tehnoloģijas institūta savukārt norādīja, ka cilvēki, kuri daudz laika pavada internetā, tai skaitā Facebook tīklā un citās interneta vietnēs, patiesībā no apkārtējās pasaules ir daudz izolētāki. Mēģinot saprast kāda cilvēka "patieso" personību, balstoties uz internetā publicēto, pietrūkst nozīmīgas informācijas, norādīja Š.Turkla. Savos psiholoģijas pētījumos viņa secinājusi, ka cilvēkiem šķiet, ka sociālajos medijos viņiem vajag "uzvesties" daudz labāk, interesantāk un jautrāk, nekā viņi to dara īstajā dzīvē.
Savukārt Teksasas universitātes psiholoģijas profesors Sems Goslings atzina, ka šādos pētījumos tomēr nevar izpētīt cilvēka vērtību sistēmu, attieksmi, kāda ir cilvēku identitāte un kam viņi tic. Pētījums tikai liecina par cilvēka raksturīgāko uzvedību, sacīja S.Goslings. Profesors arī atzina, ka sociālie mediji paver jaunas iespējas cilvēka uzvedības un personības izpētē. "Svarīgi lēmumi profesionālajā un personīgajā dzīvē tiek pieņemti, balstoties uz cilvēka raksturojumu, tāpēc ir svarīgi iegūt pēc iespējas vairāk informācijas," norādīja psiholoģijas profesors.
Dž.Goldbekas izpēti daļēji finansējusi ASV Armijas izpētes laboratorija, kas izrādījusi interesi par cilvēku savstarpējām attiecībām un viņu performanci, veicot grūtus uzdevumus kara laukā. Pētnieces nākamais projekts ir saistīts ar to, kā Tvitera lietošana saskan ar personības testos gūtajiem rezultātiem.
"Manuprāt, Tviteris ir gluži kā atpūtas telpa kopmītnēs," pavēstīja Dž.Goldbeka. "Ja jūs ienākat šajā telpā, tur ir daudz cilvēku, kuriem jums ir, ko teikt," apgalvoja pētniece, norādot, ka Tviteris ļaujot uzzināt, kāpēc cilvēki ir priecīgi vai bēdīgi.