"Visu, visu taisīja Valdiņš - mans vīrs. Viņš šur un tur visādus štrumentus atrada un salika kopā," Dienai atklāj mājas saimniece Dace Priede, straujā gaitā vedot rādīt aktīvās atpūtas objektus. Māju cēluši Valda vecvecāki un, lai gan dēls mācījies Rīgā, katrs mīļš brīdis viņam saistās ar šo vietu. Kad Valdis un Dace sākuši tikties, piektdienas neatņemama sastāvdaļa bijusi braukšana uz laukiem, kur pāris baudījis dabas tuvumu līdz pat agram pirmdienas rītam, kad bija jādodas atpakaļ uz darbu galvaspilsētā. Kad pirms 11 gadiem visa ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi piejūras pagastā, teritorija tika iekārtota tā, lai bērni justos labi jebkurā vietā.
Skata punkts un slīdkalniņš
"Te jau nav glances, jo nav nokrāsots," Dace iebilst, kad apbrīnoju augsto, no metāla stalažām veidoto tornīti. Tā agrākie apdzīvotāji bērni jau izauguši - Līga (22) pametusi ģimenes ligzdiņu un nodibinājusi savu, Rota (17) un Jānis (15) vēl tepat pa māju dzīvojas, tomēr bērnu spēles vairs nav tik aizraujošas. Tēta veidotajā karuselī gan abi labprāt šad tad pagriežas. "Mazie bērni te griežas tādā ātrumā, ka pieaugušajiem paliek nelaba dūša un sāk reibt galva," smejot stāsta Dace.
Lai gan jūra atrodas pāris minūšu gājienā, pagalmā izveidots liels dīķis, kuram vidū ir pussala - augsts kalns. Dīķa dziļums atšķiras, bet vietām tas sasniedzot pat trīs metrus. Malās izvietotas laipas, bet krastā noenkurots plosts, uz kura var sakāpt vismaz 10 bērnu. "Vasarās te iet karsti - bērni brauc ar plostu, lec iekšā ūdenī un šļakstās," stāsta mājas saimniece. Dīķi esot laba mājvieta arī zivīm: "No augstā kalna vasarā var redzēt, kā tās sauļojas," stāsta Dace. Dīķa gultni klāj māli, bet, lai būtu tīkamāka ieiešana, peldvietā savestas smiltis.
Pa ziemu, kad dīķis aizsalis, bērniem augstā pussala kļūst par slidkalniņu. Atkarībā no ledus struktūras tiek izvēlēta vieta hokeja laukumam. "Kad sasnieg, ar lāpstu dīķī veidojam celiņus ātrslidošanai," stāsta Dace.
Savs dižakmens
Arvien biežāk Ataugas ir skolēnu ekskursiju pieturas vieta. "Pēc garas dienas pie mums uz dārzu atbrauc noguruši skolēni dārzā cept desiņas, bet, kad viņi izkāpj no autobusa, acis iemirdzas, nogurums aizmirstas un tad nu skrien, kur kuram acis rāda," priecājas Dace. Pēc darbošanās varot pateikt katra ciemiņa temperamentu un dvēseles stāvokli - viens skraida apkārt, bet otrs vientulībā gulšņā šūpuļtīklā.
Priežu ģimene var lepoties ar savā teritorijā iekārtojušos dižakmeni, uz kura uzrāpties ir liels izaicinājums. "Pirms daudziem gadu tūkstošiem te bija jūra, tāpēc te ir daudz akmeņu. Valdiņš sajuta, ka tas varētu būt dižakmens," atklāj Dace. Buldozers attīrījis dižakmeni no dubļiem, kuros tas bija iestidzis. "Atbrauca dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš, atzina to par dižakmeni un iekļāva Latvijas dižakmeņu sarakstā," lepojas Ataugu saimniece.
Ugunskura eksotika
Pie lielajiem ozoliem ģimene izveidojusi piknika un Jāņu svinēšanas vietu. Pirms kāda laika Ataugās nedēļu ciemojušies divi nīderlandieši, kuri bijuši sajūsmā, ka var dedzināt ugunskuru un rāpties ozolos. Netālu no ugunskura bija malkas čupa, taču puika gājis uz mežu pēc žagariņiem. "Tur viņiem ir tāda pārapdzīvotība, ka aizliegts dedzināt ugunskurus. Dzīve šeit viņiem bija eksotika - ugunskurs bija ikvakara rituāls," stāsta Dace.
Ejot tālāk, skatam paveras futbola un volejbola laukums. Blakus esošo mežiņu bērni iesaukuši par džungļiem, jo vasarā te var noslēpties no saules. Te izveidota velotrasīte un pašu bērnu sen celtais baltalkšņu cietoksnis - džungļu mītne.
Šajās mājās ciemiņi ir gaidīti, tādēļ spēlēties nāk radi, draugi un kaimiņi. Dace teic, ka bērni te atdzīvojas un jūtas labi, jo var izpausties un attīstīt savu fantāziju. Dace jau nolūkojusi vietu, kur vecumdienās kopā ar Valdi audzēs vīnogas. Ceļamaizei no rosīgajiem un laipnajiem saimniekiem saņemam pašu audzētus ābolus un bumbierus.