Latvijas iedzīvotājiem dārza galvenā funkcija ir atpūta, tā atzīst 41% aptaujāto, secināts. Savukārt ceturtajai daļai iedzīvotāju (24%) nozīmīgākā piemājas dārza loma ir ģimenes ‘barotājs’. Atpūtas funkcija ir īpaši svarīga cilvēkiem ar augstiem ienākumiem, bet dārzkopība pašu uzturam ir aktuāla Latvijas ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, kā arī ārpus Rīgas dzīvojošajiem. Kā trešo svarīgāko dārza funkciju Latvijas iedzīvotāji nosauc “saplūšanu ar dabu” (16%), īpaši to novērtē cilvēki virs 50 gadu vecuma (28%). Atpūta, tuvība ar dabu vai hobijs – tās ir dārza galvenās funkcijas arī deviņās “Husqvarna Global Garden Report 2011” pētījumā iekļautajās valstīs. Globālajā pētījumā secināts, ka pasaulē jēdzienam “dārzkopība kā ieguldījums īpašuma vērtībā” tiek piešķirta arvien lielāka nozīme. Tā piemēram, dārzu par ieguldījumu uzskata 54% poļi, 47% vāciešu, 36% zviedru. Pētījumā iesaistītie speciālisti ir veikuši aprēķinus, kuru rezultāti apstiprina, ka ieguldīt piemājas dārza kopšanā atmaksājas vairāk nekā, piemēram, mājas virtuves remontā, jo šis ieguldījums sniedz lielāku pienesumu īpašuma kopējai vērtībai, kā arī nezaudē savu vērtību ilgtermiņā.Latvijā dārzam parādās arī tāda funkcija kā “spēļu laukums bērniem”, to nosaukuši 11% aptaujas respondentu, pie tam šis faktors vīriešiem ir vairāk nozīmīgs nekā sievietēm. Jāatzīst, ka bērnu izklaides lomu dārzam piedēvē arī poļi, franči un vācieši. Dārzu kā hobiju Latvijā atzīst vien 5% aptaujāto, galvenokārt vecāka gadu gājuma ļaudis un cilvēki ar vidējiem ienākumiem.
Dārzs Latvijā – atpūtai un pusdienu galdam
Lai gan Latvijā piemājas vai vasaras dārzs ir gandrīz 70% iedzīvotāju, ar dārza kopšanu, lai vairotu īpašuma kopējo vērtību, aizraujas vien 8%, tā liecina “Snapshot” un “Husqvarna” aptaujas dati. Šis faktors ievērojami atšķiras no Eiropas valstu rādītājiem, informē aptaujas veicēju pārstāve Kristīne Toma.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.