Telpaugi aizmāršīgiem kopējiemTelpaugi rūpīgiem kopējiem
- Naudas koks
- Aloje
- Līdakas aste
- Kaktuss
- Juka
- Sukulenti
- Spatafīlis
- Orhideja
- Peperonija
- Afelandra
- Alpu vijolītes
- Acālijas
Tīmekļi un bruņas
Par tīklērču klātbūtni liecina tīmekļi zem lapām un starp tām. Karstajās vasarās tīklērces var apsēst pat veselas krūmāju audzes. Arī telpās to parādīšanos veicina pārāk silts un sauss gaiss. Lai ar tām cīnītos, jāpalielina gaisa mitrums, bet preparāti pret tīklērcēm jāmaina, jo tās ātri kļūst rezistentas.
Bruņutis dzīvo zem brūniem vairodziņiem, ko izveido uz lapām, un tās galu galā nobirst. Lai tiktu no tām vaļā, augi jānovieto vēsākā un gaišākā vietā. Vairodziņus var nokasīt vai apziest ar spirta un ziepju šķīdumu, var lietot arī Pyrethrum aerosolu vai insekticīdus. Savukārt pūkainās bruņutis uz auga lapām atstāj vatei līdzīgus veidojumus, liekot tām nīkuļot. Tām patīk sauss gaiss, tāpēc var līdzēt ar mitrināšanu.
Par laputu ievākšanos liecina lipīgas, deformētas auga lapas. Tās uzrodas, ja pavasarī no atvērta loga pūš caurvējš un gaiss ir pārāk sauss, stāsta V.Dzintare. Pret laputīm labi palīdz pašdarināts nātru izvilkums, tās iznīcina arī zeltactiņas, plēsīgie pangodiņi un jātnieciņi. Var izmantot ziepju šķīdumu, Pyrethrum aerosolu vai citus insekticīdus.
Ja zaļā drauga lapas kļūst sudrabainas, smalki punktotas, visticamāk, pie vainas ir tripši. Lapu apakšpusē var būt redzamas brūnganas sūkšanas vietas. Šo zvēru parādīšanās liecina par pārāk sausu gaisu, tāpēc augs jānoskalo ar remdenu ūdeni. Pret tripšiem līdz veikalos nopērkamās līmes plāksnītes vai galdiņi.
Jāsargā no infekcijas
Baltblusiņas - mazas, baltas mušiņas ar dakstiņveida spārniem - parasti apmetas lapas apakšpusē. Ar tām var inficēties no slimiem augiem. Šis kukainis ir tropu izcelsmes, tāpēc tam netīk vēsums. Ja neizdodas to piebeigt, pazeminot temperatūru, var izmantot līmes plāksnītes, galdiņus vai insekticīdus.
Laputis, bruņutis un baltblusiņas var izraisīt arī augu sēnīti kvēpsarmu - tumšu, netīru aplikumu uz lapām. Stipri nomelnējušās lapas jānovāc, mazāk skartās jānomazgā ar remdenu ūdeni. Pret kvēpsarmu palīdz ķiploki - nomizota daiviņa jāiesprauž puķupodā.
Par ērču ierašanos liecina saritinātas, kroplas auga lapas, kā arī augšanas pārtraukums. Ērču invāziju veicina siltums virs 23 grādiem pēc Celsija un gaisa mitrums virs 85%, tāpēc jāpazemina temperatūra un mitrums. Kaitēkļa apsēstās auga daļas noteikti jānogriež un jāiznīcina, uzsver dārzniece.
Lapu nematodes ir caurspīdīgi, ar dzīslām norobežoti plankumi uz lapām, kas vēlāk kļūst brūni, un lapas nobirst. Šī liga ir infekcija, ko veicina slapjas lapas, tāpēc tās jātur sausas. Arī šajā gadījumā noteikti jānovāc un jāiznīcina bojātās lapas, turklāt rūpīgi jāizvairās no lapu saslapināšanas ar ūdeni.
Ja auga lapas ir izgrauztas un uz tā parādās gļotainas pēdas, vainīgi ir gliemji. Arī tos var vienīgi ievazāt no ārienes. Visefektīvākā cīņa pret tiem ir nolasīšana vakaros.
Pašgatavoti smidzināšanas līdzekļi
- Nātru izvilkums pret laputīm
500 g svaigu nātru pirms ziedēšanas 12-24 stundas mērcē 5 l ūdens. Izsmidzina uz auga svaigu un neatšķaidītu. Nopērkams arī kā zāļu ekstrakts
- Spirta un ziepju šķīdums pret bruņutīm
1 ēdamkaroti ziepju pastas vai trauku mazgāšanas līdzekļa izšķīdina mēreni siltā ūdenī. Pievieno 1 l ūdens un 1 ēdamkaroti denaturēta spirta. Ar šķīdumā iemērktu otiņu apslaka vairodziņus un pūkaino bruņutu veidojumus, lapu apakšpuses. Uzmanību - spirts ir ugunsnedrošs!