Ģenētiski "bojāti" embriji: ātri konstatējam, ātri atbrīvojamies

;)

Piekrītu, ka bērnu "atlase" ir fašisms. Bez tam, ļaudis, kuri burtiski spiež grūtnieci uz amniocentēzi, nav tie, kuri jums pateiks, ka šī procedūra 10 procentos gadījumu izraisa abortu (to man sacīja ārste), turpretī risks, ka bērns varētu būt tiešām slims un "bojāts", pēc statistikas, "vecajiem" vecākiem ir mazāks. Man bija iespaids, ka iestādei, kurā šīs analīzes veic, ir vienkārši jānopelna - no valsts, kura to apmaksāja. Mēs nevaram pateikt nevienai sievietei - tev tas ir jādara vai tev tas nav jādara. Bet smago izvēli ir jāļauj izdarīt katrai pašai, nevis jāpakļauj jau tā satraukto grūtnieci diktātam, spiedienam un draudiem. Jūtu līdzi un apbrīnoju vecākus, kuri ar mīlestību audzina slimus bērnus. MMēs neviens nezinām, kādā izskatā mūs apciemos eņģelis.

Pasaule ir pārapdzīvota ,un ir pēdējais laiks izmantot zinātnes sasniegumus ,lai vairotu tikai kvlitatīvu genofondu. Ja pastāv kaut vismazākā iespēja. ka auglis būs defektīvs, tas jāabortē. Pietiek jau to problēmu, kuras dabai rada daudz maz veselie.

Ieva, es taču nevainoju Tevi un neko nepārmetu Tev personīgi. kaut vai tas, ka Tu te tagad man atbildi, jau vien liecina, ka Tavā gadījumā tas ir bijis vērts. es runāju par tādiem indivīdiem, kuri tiešām visu mūžu būs apslaukāmi, ar karoti barojami, sēdināmi, guldināmi un visādi citādi apkopjami. un sorry, bet saglabāt šādus bērnus ar devīzi "viņš ir mans un es viņu mīlēšu šā kā tā" man šķiet ļoti egoistiski. un te jau pat vairs nav runa par mātēm pusmūža vecumā, bet gan vispār. tieši tāpat man šķiet nenormāli uzturēt visus "dārzeņu" cilvēkus, lai gan ir skaidrs, ka to smadzenes ir mirušas un ka viņu uzturēšanai tērēto naudu ir lietderīgāk novirzīt kādam trūcīgam apdāvinātam bērnam utml. jā. varbūt es izklausos ciniska, bet šis pārspīlētais humānisms man nešķiet sabiedrībai veselīgs, ne fiziski (genofonds), ne emocionāli.

Turklāt vēl ir slimības, nelaimes gadījumi, kas ne vienmēr gadās večukiem, kas ir diženi un raženi strādājuši (piemēram, ražojuši pat Varšavas līguma valstīm nevajadzīgas preces)....To sauso atlikumu ir ļoti grūti aprēķināt, īpaši tāpēc, ka pie mums neviens ar neiroloģisko slimnieku (gan to, kas piedzimuši, gan to, kas slimības ieguvuši) rehabilitāciju neviens tā īsti nenodarbojas, jo tas, kas notiek ir.....Un ne jau velti Pasternaka vāc naudiņu visādām tur truskovecām.....

Droši vien, ja saskaitītu, cik es esmu iztērējusi no veselības aprūpes budžeta un salīdzinātu, ar to, ko esmu tur iemaksājusi, droši vien, ka rezultāts par labu man nerunātu. Un neviens nav vainīgs - tas nebija pusmūža sievietes stulbums, kas izpaužas kā nedomāšana par to, kā jutīsies bērns, kuram knapi pabeigušam skolu jau būs jārūpējas par pensionētiem vecākiem.....

ne visas invaliditātes ir piemērotas darbam. ja prognozes ir tādas, ka pieaudzis cilvēks būs trīsgadīga bērna līmenī, vai tas ir atbildīgi pret sabiedrību tai šādu indivīdu uzvelt? es esmu strādājusi ar garīgu invalīdu grupām un, ticiet man, tas nav nekas patīkams. jā, es piekrītu, ka smēķēšanas slimības būtu jāārstē no privātā finansējuma, bet tas nemaina to, ka šādiem bērniem bija jābūt abortētiem. un jā, es tā rīkotos arī ar savu bērnu. runa nav tikai par naudu. runa ir arī par cilvēkresursiem šādu cilvēku apkopšanai, viņu integrēšanas programmām un problēmām un daudz ko citu. tā teikt, price/performance attiecība nerunā viņiem par labu.

Nevajag pārspīlēt, jo pat, ja cilvēks ir garīgs invalīds, ir pietiekami daudz darbu, kurus "gudrie" nekad nevēlēsies strādāt. Arī par tiem līdzekļiem, kas tiek (pie mums drīzāk netiek) tērēti aprūpei- ja padomā, kādas summas izgāž, piemēram, pīpmaņu ārstēšanai, kas savu likteni izvēlas paši- 500 nopīpētas kājas gada, plus plaušu, balsenes un urīpūšļa vēzis, plus sirds un asinsvadu slimības plus išēmiskais insults, plus nopīpētie pasīvie smēķētāji, kas dēļ smēķētājiem gan slimo, gan mirst.....

Es savukārt esmu viens no nepareizajiem bērniem. Tiesa manā gadījumā runa ir nevis par hromosomu aberācijām, bet gan par gēnu mutāciju, es strādāju....Un domāju, ja jau nevarēju piedzimt vesela, tad kāda joda pēc nepiedzimu normālā valstī, piemēram, Zviedrijā. Es nezinu, ko jūt bērni ar hromosumu aberācijām, lai gan viens tāds Paternakas šovā parādījās- ja mamma ieslēdz ēdienu, tad viņš iet un izrij suņa bļodiņu....lielās masas dēļ sabeigto kāju nevar operēt, jo neizturēs narkozi....Es ietektu padomāt, vai Jūs pati vienmēr dzīvojāt dzīvi ar sajūsmu. Un tagad padomājat, kā klāsies tam, kam ir slikti? Jūs spētu noskatīties, ka pašas bērns mokās? - kas īpaši šajā valstī ir pavisam parasta lieta?

es nevienā brīdī neesmu teikusi, ka atbalstu šādus cilvēkus, un vispār, kāds viņiem sakars ar raksta tēmu? nevajag jaukt šķiņķi debesmannā, cienītā.

Ātrāk lai iemācās labot tos ģēnus. Vienīgais pareizais risinājums.

Liels paldies Ritai par šīs tēmas aktualizēšanu. Arī es esmu māmiņa pēc 40, kas automātiski tika ieskaitīta, tā saucamajā, riska grupā. No augļūdens ņemšanas atteicos uzreiz un bez šaubīšanās, parakstījos par to, jo man šķita, ka nevar būt nekas perversāks, nežēlīgāks un necilvēcīgāks kā vērtēt savu gaidāmo bērniņu no viedokļa: atbilstošs vai neatbilstošs priekšstatiem par veselu bērnu!!! Piedodiet, bet pasaule pazīst ne vienu vien gaišu prātu, kam medicīnas terminoloģijā piemīt visnopitnākās diagnozes. Izmantojot izdevību vēlos aicināt visas topošās māmiņas (īpaši pēc 35) rūpīgi pārdomāt to, vai piekrist augļūdens analīzēm, kuras, starp citu, veic pēc 16 nedēļas, kad grūtniecības laiks jau tuvojas pusei un zem sievietes sirds dzīvo mazs cilvēciņš. Un, ja nu rezultāts ārstu skatījumā norāda uz pataloģiju un tiek izlemts par abortu? Ar kādām "dievu" tiesībām mēs - vienkārši mirstīgie - varam lemt par "rases tīrību"? Vai tas patiesībā nav rafinēta fašisma paraugs, kas iesaiņots ģenētikas sasniegumu ietvarā? padomājiet par to.

Tev vajadzīgi nodokļi, bet koTu saki par cilvēkiem, kas notrallina miljonu nodokļus, kāpēc viņiem netiek piespriests automātiski nāves sods?

labs raksts šī izvēle man atgādina filmu gattaka, kur arī nebija vēlami mīlētie bērni... kaut kāds grauds jau ir abu pušu argumentos tomēr būt tādas izvēles priekšā ...brrr kaut nebūtu

vistīrākais egoisms. autorei lūgums neaizmirst, ka šādi bērni VIENMĒR būs tikai un vienīgi patērētāji, nevis devēji - ja par viņiem nerūpēsies vecāki, tad tas būs jādara sociālajiem dienestiem (t.b. valstij, t.b. strādājošajiem cilvēkiem), un šāds cilvēks NEKAD nenomaksās ne kapeiku nodokļos.