Govis savu glābēju nesagaida

Emīlijai: 1)pieteikt rindu frizētavā, manikīrā; 2) būt par sevi drošai i nekompleksot - vel tak sprauna bobeņa - kas i dzīd i doncoj! 3) 1 gotiņu izslauks pati i vēl pītiks pīna Pīteram. Zinu pāri, kas savos 75 gados jau 3 gadus laimīgi kopā stutē viens otru - mīlestībai visi vecumi der! Annai - gaidīšu turpinājumu.

Pazīstama tēma un pazīstama situācija! Tieši pilsētas tēviņi ir tie skopākie un tupākie! Ne viņiem sirds ne saprašana ne no dzīves ko saprot! Tikvien ir kā tukši plātās un otru izmanto!

Nu.... Zoss!!! :)):)) Bet vai govis viņi slauc?

Ja Emīlija būtu jaunāka, varētu mēģināt atrast sev par precinieku kādu turku vai arābu. Musulmaņu vīrieši alkoholu nelieto.

Pilnīga taisnība, uzrausies uz izmantotāja kā nemetās. Tikai šajā stāstā arī Emīlija grib izmantot. Uzvarēs viltīgākais. Bet, ja būtu kāda savedēja (labā nozīmē), tad Emīlijai nevajadzētu tā pazemoties, meklējot apkārtnē. Tiešām labs būtu bizness un visi apmierināti. Daudz vientuļu cilvēku un visi baidās apdedzināties.

japiekrit, ka tiesham diena sho rakstu seeriju ir pasleepusi un nav iespejams tam pieverst to uzmanibu, ko tas ir pelnijis. Atgaadina kaada twiterotaaja veelmi savaldzinaat aptiekaari. kolosaali iepaziities ar cilveku meeginaajumiem atrast dziives partneri.

Zin ko, tādai Emilijai pietiks dukas visam kam, bet nodzēries "tēviņš" būs šļaugans kā beigta zivs. Ar diegiem nav aršana.

Diemžēl, Latvijā kārtīgi vīrieši ir deficīts un nav brīnums, ka daudzas latviešu jaunkundzes apprecās ar kārtīgiem afrikāņiem, ķīniešiem, portorikāņiem,dominikāņiem,īriem u.t.t.,

Tādu Emīliju Latvijā ir simtiem un bezdarbībā klimstošu alchoholiķu vēl vairāk. Latvijas lauki bēktin brēc darbaroku, bet Rīgā taisīšot mazo Lasvegas"...Johaidīīī ! Emilij', uzmanies no izmantotājiem ! Paldies Annai par stāstu !

Aija, tev gan šaura pierīte. Atklāti sakot,pamanu to ne 1. reizi. labāk stāvi klusa pie ratiem !

Anna ir aprakstījusi visīstāko dzīves patiesību. Sižetu šādiem stāstiņiem var atrast KATRĀ pagastā ,bez grūtībām. Tās nebūt nav klačas un atiesības attēlošana stāstā, nav klačošana. Bobas pogastos klačo uz katra stūra un izķidā viena otras dzīvi līdz sīkumiem, bagātīgi piepuškojot klāt savas fantāzijas augļus.

Nekas tur nesanāks. Kurš nāks, pametot savu saimniecību vai dzīvokli, lai darītu smagos vīriešu darbus pie Emīlijas? Un vēl vajag, lai būtu veselīgs. Ko Emīlija dod pretī? Pati diezgan slimīga, piedāvā vakaros sirsnīgi parunāties, varbūt vēl vakariņas galdā. Kaut kas nav riktīgi, ja pateiktu, ka vēlas kalpu, tad viss saprotams, bet tad jāpiedāvā dzīvesvietu un samaksu.

Interesanti gan, kas jums tik ļoti nepatika. Tāda ir dzīve un Anna Rancāne to skaisti uzlika uz papīra. Paldies viņai par to!

Man šis likās prasts, nesakarīgs klaču raksts. Pat grūti bija noticēt, ka šī savārstījuma autore ir Anna Rancāne, kura parasti tik jauki raksta. Nav runa par to, ka nedrīsktētu atainot lauku cilvēku ikdienas dzīvi un problēmas - vajag to darīt! Jautājums ir, kā to izdara. Šajā reizē nu nepatika.

Kad man bija 15 gadu, tad arī likās, ka visi tie, kuriem pāri 40 ir jāšauj nost, lai nemokās un nebojā dzīvi jaunajiem, tomēr, izrādās, ka dvēsele nenoveco un arī miesai tik vien vainas, kā dažas grumbas, turklāt saprašanas ir krietni vien vairāk, kā jaunībā, kad pats īsti nesaproti vai tur brēc tu pati, vai arī auro tavi hormoni. Lauku sieviete nebūt nav dārza un govs piedēklis, tikai apzinīgums parasti viņai ir lielāks, kā vīrietim, tāpēc dara to, kas jādara un nepīkst. Meklēt draugu un palīgu, patiesībā, ir liela drosme, jo sabiedrības viedoklis ir noraidošs, pārāk jau nu ir pierasts pie stiprajām un varošajām sievietēm, kuras uz savas sievišķības rēkina velk vezumu, līdz krīt. Man liekas, ka tas vīrietis, kuru Emīlija izvēlēsies, būs vinnējis pilno lozi.