Mamma izmeta viņu uz ielas un nomainīja durvju atslēgu. Un trīs gadus vēlāk uzrakstīja par to grāmatu. Žurnālistes rīcība - gan dēla padzīšana, gan viņa smagāko pusaudža gadu detalizēta aprakstīšana - patlaban ir viena no britu sabiedrībā viskaislīgāk diskutētajām tēmām. Taču, kamēr lasītāji spriež, vai Džūlijas rīcība ir naivums, pašcenzūras trūkums vai aprēķins, daudz šaurākā lokā norit profesionālo žurnālistu diskusija - cik tālu drīkstam iet, ievelkot ģimeni savos stāstos?
Par pumpām un zālīti
Džūlija Maijersone "mātišķās žurnālistikas" žanrā nav iesācēja. Viņa gadiem ilgi rakstījusi laikrakstu slejas par ģimenes dzīvi, ļaujot lasītājiem izsekot viņas bērnu attīstībai, sākot no autiņbiksītēm un beidzot ar pusaudžu pumpām un pirmo krūšturi. Džūlija vienmēr apgalvojusi, ka raksta tāpēc, ka viņas pieredze var būt citiem noderīga un viņas bērniem nav bijis nekādu iebildumu.
Nav zināms, kā jūtas Džūlijas meita, kuras klasesbiedri var avīzē izlasīt detalizētu aprakstu par viņas kaunuma apmatojuma krāsu, taču Džeiks gan ir diezgan skaļi pateicis, ka nekad nav piekritis publiskai vivisekcijai grāmatā The Lost Child (Zudušais bērns). Tagad jau divdesmitgadīgais Džeiks intervijā Daily Mail stāsta, ka pusaudža gados nav darījis neko tādu, "ko nedarītu 40% mūsdienu pusaudžu", ka zālītes pīpētājs nav gluži tas pats, kas "nevaldāms narkomāns", un ka viņa vecāki ir naivi un "nedaudz traki" cilvēki, kuri hipertrofēti reaģējuši uz normālām jaunieša identitātes meklējumu izpausmēm, izmetot viņu uz ielas bez kapeikas kabatā. Džeiks stāsta, ka ir pat meklējis juridiskus ceļus grāmatas apturēšanai. Taču māte grāmatā apgalvo, ka dēlam nebija iebildumu un viņš saprot, ka "šī ir grāmata par to, cik ļoti es viņu mīlu".
Padomāt par privātumu
Džūlijai preses slejās ir veltīts daudz nesaudzīgu epitetu - The Guardian komentētājs Aleksandrs Čanselors konstatē, ka "viņai acīmredzami ir problēma", proti, atkarība no rakstīšanas par bērniem. Bet laikraksta The Times žurnālists Nirpals Singhs Dalivals viņas rīcībā saskata aprēķinu: "Viņa pārvērtusi dēla trakākos gadus grāmatā, lai samaksātu kredītu par jauko Viktorijas laikmeta māju, no kuras viņa bija viņu padzinusi." Nirpals iesaka Džeikam tagad uzrakstīt savu grāmatu Mana dzīve ar plānprātiņiem. Zīmīgi, ka arī Nirpals savulaik bija kļuvis par laikraksta sleju galveno varoni - viņa nu jau bijusī sieva žurnāliste Liza Džonsa iknedēļas slejā aprakstīja vīra slinkumu, neuzticību, lieko svaru.
Paralēli un daudz klusāk norit diskusija, kurā galvenie varoņi ir žurnālisti vispār. Jo daudzi no tiem, kuri apraksta Džūlijas "neapturamo ekshibicionismu" un "patoloģisko pašcenzūras trūkumu", arī paši regulāri izmanto ģimenes locekļus savos rakstos.
Arī es ne bez grēka
The Times komentētāja Minete Merina, kura pazīstama savas asās mēles dēļ, žurnālistu attieksmi pret tuviniekiem ir raksturojusi visnežēlīgāk - "rakstīšana ir nodevība". Pat vislielākās literārās personības ir nokaitinājušas tuviniekus ar savu nelojalitāti, jo darbojušās pēc principa - es pirmām kārtām esmu rakstnieks un tikai pēc tam tēvs, māte, vīrs, sieva, māsa vai brālis. "Literatūras vārdā rakstnieki izvanda ne tikai paši savu pieredzi, bet arī vecāku, brāļu un māsu privātos brīžus un mīļāko un draugu intīmās atklāsmes," raksta M.Merina. "Turklāt viņiem piemīt pārliecība, ka viņu pieredze ir absolūti unikāla." M.Merina brīdina lasītājus - uzmanieties no žurnālistiem un rakstniekiem, jo viņi visi ir nelabojami nodevēji!
Jā, droši vien esam. Arī es šī laikraksta slejās esmu sīki aprakstījusi sava dēla ēdienkarti un bilingvismu, ģimenes velobraucienus un Skype sarunas ar meitām. Varētu, sevi mierinot, teikt, ka bērna ēdienkarte un kaunuma apmatojums privātuma robežu ziņā nav viens un tas pats, tomēr princips ir identisks - mēs smeļamies iedvesmu no cilvēkiem tuvākajā apkārtnē un izliekam viņu dzīvi uz papīra publiskai lietošanai. Izvairīties no tā laikam nav iespējams, bet var mēģināt, to darot, vispirms sev uzdot jautājumu - kādas pēdas tas atstās aprakstītās personas dzīvē? Katrā ziņā es pēc Džeika sāgas esmu apņēmusies pirms katras turpmākās nodevības padomāt.