Polijas mazpilsētā, renovējot dzīvojamās mājas, par apkuri maksā par 39% mazāk
Sākums smags
Kad 1998.gadā tika grozīti Polijas enerģētikas tiesību akti un
valsts pārtrauca dotēt siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu mājās,
izmaksas par siltumu bija jāsedz iedzīvotājiem. Apsaimniekotāji un
ierēdņi prātoja, ko darīt. Lēmums par māju siltināšanu tika
pieņemts administratīvi visā valstī - siltums jātaupa, modernizējot
apgādes sistēmas. Rīkoja publiskas kampaņas, aicinot ieguldīt naudu
modernizācijā, kas pēcāk atmaksāsies.
Renovācijas gaita Polijā
Avots: Augustovas Dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrība
- Formalitāšu nokārtošanai - divi mēneši
- Sienu siltināšana - no maija līdz oktobrim
- Izolācijas kārtas - līme, 10cm putuplasts, līme, siets, apmetums
- Bēniņu izolācija - 15cm celuloze
- Remontdarbiem ir piecu gadu garantija
Tomēr iedzīvotāji sākumā nebija atsaucīgi, arī Augustovā ar 30 500 iedzīvotājiem ne. Kazimežs Kožuhovskis, tolaik pilsētas Dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrības valdes priekšsēdētājs, rīkoja vairākas sapulces, mēģinot pārliecināt, ka māju siltināšana dos rezultātu. "Tas bija smags, sarežģīts darbs. Siltināšana nav tūlītēja vajadzība, to saprast ir grūtāk nekā to, ka pirkt pārtiku lielākā iepakojumā ir izdevīgāk," pieļauj K.Kožuhovskis. Arī viņš neticētu, ja "pārdevēja veikalā, pārdodot divas pudeles šņabja, ieteiktu pirkt piecas, jo pēcāk tāpat būs jānāk pakaļ".
Nauda iedarbīgākā
Svajūns Jodka, energokompānijas Dalkia Lietuvas filiāles Litesko
pārstāvis, ir pārliecināts, ka ekonomēšanas risinājumos nevajag
vaicāt iedzīvotāju viedokli, tas jādara administratīvi. Tomēr
K.Kožuhovskis cilvēkus pārliecinājis, un izlemts, ka pirmās renovēs
sliktākās mājas. Vispirms uz veciem padomju tipa garmoškas
radiatoriem tika uzstādīti 13 600 termostatisko vārstu. Līdzekļus
vārstu iegādei un montāžai 60% apmērā finansēja EKO fonds, pārējo
apmaksāja no biedrības līdzekļiem. Mājās tika modernizēti
automātiskie siltummezgli, uz radiatoriem uzstādīti siltuma
sadalītāji - tvaika un elektroniskie. Daudzdzīvokļu māju
iedzīvotāji katru mēnesi maksāja un joprojām maksā siltināšanas
nodevu - 0,60 zlotu (0,13 lati) par kvadrātmetru. Patlaban biedrībā
ir 34% Augustovas iedzīvotāju.
"Nauda uz cilvēkiem iedarbojas vislabāk," K.Kožuhovskis smej. Drīz vien cilvēki sapratuši, ka var ietaupīt, un sākuši to darīt pārspīlēti. Ar termostatiskajiem vārstiem noregulējuši temperatūru tā, ka istabā sēdējuši velteņos un drebinājušies. Sākušas pelēt sienas. Lai arī pirms māju siltināšanas bijusi informatīva kampaņa, kā vēdināt telpas, kā darboties ar speciālajiem ventilēšanas vēdlodziņiem un kā uzlocīt aizkarus, daļa vecāka gadagājuma iedzīvotāju visu darījuši pa savam. Biedrības vadītājs atkal sācis plašu izskaidrošanu, un iedzīvotāji sapratuši - ja tā turpinās, būs jāiegulda vairāk līdzekļu remontā.
Nesiltinātu nav
Kad enerģijas patēriņš bija konstatēts, sākās siltināšana: vispirms
gala sienas, tad ārsienas, kur liels siltuma zudums no plaisām
savienojumu vietās, pēc tam jumts. K.Kožuhovskis apstiprina, ka šie
darbi dod lielāko efektu. Pamazām kāpņu telpās nomainīti logu
rāmji, samazināts radiatoru skaits koridorā. Patlaban speciālisti
domā, kā efektīvāk siltināt pagrabus. Pēdējās tiek mainītas balkonu
durvis un logi, ko biedrība finansē daļēji.
Aplēsts, ka Augustovā siltināšana atmaksāsies 13 gados. Ja 1998.gadā daudzdzīvokļu mājas kvadrātmetra apsildīšanai gadā tērēja 192 kilovatstundas (kWh), tad 2006.gadā - 127,4 kWh. Pēc modernizācijas maksa par apkuri samazinājās par 28,7%. K.Kožuhovskis lēš - ja savulaik neveiktu siltināšanu, tagad par siltumu būtu jāmaksā par 39% vairāk. Augustovā pilnībā siltinātas 40 ēkas, 86 mājām siltinātas gala sienas. Pilsētā nav daudzdzīvokļu namu, kur nebūtu sākta renovācija.
Darbs atmaksājas
Renovēto namu iedzīvotājas Halina un Kristina Dienai stāsta, ka
atjaunotajās mājās dzīvot ir ļoti labi, lai gan ziemas kļuvušas tik
siltas, ka vairs neesot īsti ko taupīt. Iedzīvotāju atzinība nebija
ilgi jāgaida - bijušo dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrības
vadītāju pirms diviem mēnešiem ievēlēja par pilsētas mēru.
Rādot Augustovas renovētās mājas, jaunais pilsētas galva smaida - līdz ar siltināšanu glītāka tapusi arī pilsētvide, krāsainās mājas uzlabojot garastāvokli. Tagad vienīgā ķibele esot dažu iedzīvotāju nevēlēšanās maksāt siltināšanas nodevu. Tādā gadījumā cilvēks tiek izslēgts no biedrības, un tālākais ir tiesas ziņā. "Lielākā daļa gan saprot, ka tas ir viņu interesēs. Gāzes cenas aug, klimats mainās - mums jāmāk ekonomēt," ir pārliecināts K.Kožuhovskis. Patlaban pilsētas speciālisti domā, kā siltuma ražošanā ogles aizstāt ar biokurināmo.
Kopumā Polijā renovētas ap 60% daudzdzīvokļu māju, labajam piemēram seko arī Lietuvas pilsētas. Aplēses rāda, ka pirms māju renovācijas Lietuvā par siltumu 60 kvadrātmetru dzīvoklim mēnesī vidēji bija jāmaksā 156 liti (32 lati), pēc tam - 54 liti (11 lati).