Hormonālie pretmeklēšanās līdzekļi kaķenei rada veselībai bīstamus traucējumus
gadu veco Eniju un gadu un divus mēnešus veco Matīsu. Kaķene saprot — bērnus nedrīkst abižot. Lai cik arī viņai kādreiz gribētos iecirst abiem ar ķepu, Mikija valdās, jo zina, ka tādi pāri darījumi šajā mājā netiks pieļauti. Tiesa, arī Enija un Matīss ģimenes mīluli pat nemēģina abižot — tētis ar mammu ne reizi vien skaidrojuši, ka kaķis ir tikpat cienījams ģimenes loceklis kā visi pārējie.
Iesprūda lielā galva
Mikijas pirmās dzemdības bija ideālas. Piedzima četri skaisti pūkaini kaķēni. Mājastēvs Oskars saka — gribētāji pēc tiem rindā stāvējuši. Tika nolemts ļaut kaķenei vēl kādu reizi laist pasaulē pēcnācējus, tāpēc pēc pirmajām dzemdībām, lai nomierinātu hormonus, Mikijai kādu laiku deva pretapaugļošanās tabletes. Šopavasar kaķene atkal palika uz grūtām kājām. Savus bērnus viņa gaidīja rāmi, apzinīgi. Pirms trim nedēļām rīta pusē sākās dzemdības. Pirmais pasaulē nāca melnbalts dūšīgs kaķēns. Pēc garākas pauzes viņam sekoja otrs — pelēki balts. Nākamā pauze ievilkās. Tad Oskara sieva Jana pamanīja, ka trešais kaķēns "piedzimis pa pusei" — sācis nākt laukā ar kājām pa priekšu un pamatīgi iesprūdis. Tā sacīt — ne vairs uz priekšu, ne atpakaļ. Ko darīt? Oskars zvanīja uz veterināro klīniku Dzīvnieku veselības centrs, un veterinārārsts Sīgrens Brics ieteica kaķeni nogādāt klīnikā, lai sniegtu dzemdību palīdzību. Oskars ar Jutu paņēma Mikiju un abus jau piedzimušos kaķēnus un devās uz klīniku. Dakteris Brics ātri novērtēja radušos situāciju un, piepalīdzot asistentiem, nekavējoties veica dzemdību ceļos iesprūdušā augļa izvilkšanu. Tas izrādījās nedzīvs un ar iedzimtām anomālijām — zaķalūpām (šķelta augšlūpa un apakšlūpa) un vilkarīkli (nesaaugušas aukslējas). Šo patoloģiju dēļ auglim bija izveidojusies nesamērīgi liela galva, kas arī iesprūda dzemdību ceļos. Pēc tam dakteris Brics atkārtoti izmeklēja Mikiju un konstatēja, ka iztaustāms vēl vismaz viens auglis. Viņš ieteica kaķeni ar bērniem dzemdību laikā labāk atstāt klīnikā, kur nepieciešamības gadījumā varētu veikt ķeizargriezienu, kā arī vienlaikus sterilizāciju. Vienpadsmitos no rīta Oskars ar Jutu atgriezās mājās.
Sakoda bērnu
Vakarā dakteris Brics piezvanīja Jankovičiem un aicināja braukt pēc Mikijas. Viņš izstāstīja, ka pēc nedzīvā kaķēna izvilkšanas Mikijai vairs nebija spēka dzemdēt, tāpēc nācās ar ķeizargriezienu izņemt pēdējo — ceturto — kaķēnu. Diemžēl arī viņš nebija dzīvotājs. Lai gan asistente vismaz divdesmit minūtes centās mazuli atdzīvināt, viņš nesāka patstāvīgi elpot, vien izdarīja vājas agonālas kustības. Kaķeni operācijas laikā sterilizēja — viņai izņēma arī olnīcas un dzemdi, tā ka Mikijai vairs bērnu nebūs.
Taču tā rīta dramatiskie notikumi nebija beigušies. Kad Mikija atguvās no narkozes, dakteris viņai pielika abus bērnus. Sīgrens Brics atceras: "Vai nu narkozes iedarbībā Mikija savu bērnu nepazina, vai nostrādāja dabisks instinkts — vājākais jānogalina, lai izdzīvotu stiprākais. Viņa iekodās pelēkbaltajam skaustā. Par laimi, trauma nebija nāvējoša, asiņošana tika apturēta, brūcītes apkoptas, un kaķu ģimene tika atlaista mājās.
Tomēr sāpošais kakls traucēja kaķēnam zīst māti, tāpēc divas dienas Jana ar Oskaru pārmaiņus ik pa trim stundām baroja sakosto kaķabērnu ar kaķenes piena aizvietotāju un jau gandrīz zaudēja cerības. Taču notika brīnums, un trešajā dienā sakostais kaķēns atguvās. Mikija viņu atkal pieņēma un, lai gan uz vēdera viņai bija svaiga rēta, sāka pildīt mātes pienākumus. Viņa bija bezgala pacietīga, kaut arī mazie, pieniņu sūcot, ar ķepiņām masēja viņas vēl lāga neaizdzijušo vēderu.
Kā izskaidrot kaķēna patoloģiju — vilkarīkli un zaķalūpu? Kaķene taču bija veselīga un dzīvespriecīga. Arī viņas pirmais metiens bija lielisks. Veterinārārsts Sīgrens Brics skaidro: "Daba palaikam rīkojas pēc sava prāta. Iespējams, ka šajā gadījumā patoloģiju radīja progestagēnie hormoni jeb, kā tautā saka, pretapaugļošanās tabletes. Lietojot hormonālos pretmeklēšanās līdzekļus, rūpīgi jāapsver visi iespējamie riski (iekaisums, audzēji, dzemdību patoloģijas u.c.). Būtībā šādi līdzekļi ir izmantojami kā īslaicīgs pretmeklēšanās risinājums, ja dzīvnieks kaut kādu iemeslu dēļ nav operējams vai kamēr dzīvnieka īpašnieks morāli vai materiāli nobriest sterilizācijas operācijai. Taču, ja nolemts, ka kaķenei vēl kādreiz jālaiž pasaulē pēcnācēji, un tikuši lietoti hormonālie pretmeklēšanās līdzekļi,
iesaku kaķeni pārot ne ātrāk kā pusgadu pēc tam, kad atjaunojusies normāla meklēšanās. Tad iespējamo augļa kroplību risks būs mazāks."
Pašlaik abi Mikijas bērni ir apaļīgi pūkaini trīs nedēļas veci sīkaļas. Viņiem priekšā visa garā dzīve.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.