gadā to atjaunoja un papildināja ar jūgendstila ēku projektu zīmējumiem, durvju fotogrāfijām un dažādiem lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetiem. Otrā izstādes daļa, kas sastāv no paneļiem ar krāsainām fotogrāfijām - ēku kopskatiem, detaļām un projektu rasējumu reprodukcijām -, izgatavota 2008. gadā ar pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» atbalstu.
Jūgendstils ir 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslas stils. Arhitektūrā ar to sākās mūsdienu stilu sistēma. Jūgendstila celtnes pilsētvidē ir viegli pamanāmas oriģinālās, izteiksmīgās un tēlaini savdabīgās apdares dēļ. Fasādes nereti rotā bagātīgs ornamentālais dekors, taču tas nenosaka stila būtību. Jūgendstilam raksturīgajā izteiksmes valodā veidotie ornamenti parasti organiski iekļauti arhitektoniskajā pamatformā. Stila radošās metodes pamatprincips bija utilitāro celtnes elementu (plānojuma, konstrukciju un būvmateriālu) izteiksmīgs traktējums ēkas mākslinieciskajā tēlā. Arhitektūrā tas parādījās dažādās formāli mākslinieciskās ievirzēs - eklektiski dekoratīvajā, racionālistiskajā un nacionāli romantiskajā. Raksturīgākā racionālistiskā ievirze Rīgas arhitektūrā ir tā sauktais stateniskais jūgendstils.
Jūgendstila
attīstība Rīgā sakrita ar pilsētas vēsturē nepieredzēta
uzplaukuma laiku. Strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Dažos gados
tika uzcelts vairāk nekā 100 daudzstāvu mūra namu. 20. gadsimta sākumā
izveidojās Rīgas centra raksturīgā seja. Ap 1904. gadu pilsētā
pilnībā izzuda 19. gadsimta otrās puses arhitektūras stils eklektisms.
Ap 40% visas centra apbūves veido jūgendstila celtnes - tas ir krietni
vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē. Rīgā rosīgi darbojās
vietējie arhitekti. Pēc Konstantīna Pēkšēna projektiem te uzcelts
ap 250 daudzstāvu mūra namu. Jānis Alksnis ir ap 140, Oskars Bārs, Rūdolfs Donbergs
un Eižens Laube - ap 80, Aleksandrs Vanags - 70, Pauls Mandelštams un
Ernests Pole - 40, Bernhards Bīlenšteins - 30 un Mārtiņš Nukša - 20
šādu ēku autors. Viņi gandrīz visi bija ieguvuši profesionālo
izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā.Sākotnējā
veidolā izstāde eksponēta Rīgā, Karlsrūē, Brēmenē, Darmštatē,
Kopenhāgenā, Grācā, Parīzē, Helsinkos un Leipcigā, papildināta
- Londonā, Bristolē, Edinburgā, Briselē, Olesunnā, Rīgā, Stokholmā,
Tallinā, Lisabona, Porto, Ščecinā un Kauņā. Jaunākā daļa izstādīta
Lisabonā, Valensijā un Alikantē, bet pirmoreiz kopumā izstāde «Rīgas
jūgendstila arhitektūra» būs apskatāma Rīgā - rātsnama vestibilā.
Izstādes kurators ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors Dr.
habil. arch. Jānis Krastiņš. Tās atklāšanā 12. aprīlī plkst.16.00
piedalīties solījušas Rīgas domes amatpersonas: priekšsēdētājs
Nils Ušakovs, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs
Dolgopolovs un Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja
Eiženija Aldermane.