vajadzīgs. Vai pie sporta nodarbībām trīsreiz nedēļā viņa atkal kādreiz atgriezīsies, rādīšot laiks. Viss taču atkarīgs, kā jūties un kas tev vajadzīgs tieši šajā brīdī!
Es aizdomājos par to, cik bieži mēs sabiedrībā dominējoša viedokļa dēļ par kādu tēmu uzliekam sev iedomu iemauktus, kā ir labi, pareizi, stilīgi.
Arī es klusībā nebeidzu vien kurnēt, kad beidzot saņemšos apmeklēt to nolāpīto sporta klubu. Pāris reižu dzīvē esmu mēģinājusi sākt. Taču agrā rītā pirms darba uzmest plecā sporta somu un pusaizmigušai skriet uz nodarbībām? Man bija ļoti grūti sev iestāstīt, ka tas ir pareizi un kolosāli. Jā, man, kā jau visām sievietēm, gribas pēc iespējas ilgāk saglabāt vingru ādu un pa kādam mazam, skaistam muskulītim, kas liecina par sportisku dzīvesveidu. Taču es nekādi nespēju identificēties ar sievietēm, kuras ar nopietnu sejas izteiksmi un ūdens pudeli sporta tērpa kabatā devās uz zāli. Man likās pat smieklīgi, ar kādu pašaizliedzību un nopietnību viņas izpildīja katru vingrinājumu.
Vissmieklīgākā tomēr starp viņām biju es pati: citplanētiete, kura nopirkusi sporta kluba abonementu, kaut gan daudz labprātāk šo nodarbību vietā būtu apsēdusies kādā no iecienītajiem restorāniem iedzert rīta kafiju. Nu, protams, neveselīgi! Nevar pat salīdzināt ar aerobikas nodarbību! Tomēr darbadienai kafija mani iedvesmo daudz vairāk.
Turpinot domu par dzīvošanu šim brīdim, nevis iedomātiem "kā ir labi, pareizi, veselīgi", es šī gada sākumā apņēmos neapņemties neko. Atslābu. Labvēlīgu lomu šeit nospēlēja arī šā brīža karstākā tēma - krīze. Ko tur daudz plānot un apņemties, ja īsti nezini, kas būs pēc mēneša, diviem? Tas nenozīmē dzīvot nokārtu degunu. Tieši otrādi! Ir tik jauki sajust saldo bezrūpību: nedomāt par rītdienu. Dzīvot šodienai. Vairākums pieaugušo to pēdējo reizi izbaudījuši kaut kad skolas laikā. Pēcāk tikai apņēmušies, plānojuši un ar saspringtu sejas izteiksmi sekojuši, lai šie plāni tiek piepildīti.
Šis ir brīdis, kad man vairs to negribas. Gribas dzīvot šodienai. Vienkārši justies laimīgai ar to, kas man ir, - gan pareizo, gan nepareizo. Kad jūs pēdējo reizi atļāvāt sev jaunajā gadā neapņemties neko?
***
Notievēšu. Sākšu vingrot. Nekliegšu uz bērniem/vīru/sievu. Vairāk laika veltīšu draugiem/vecākiem. Iemācīšos franču/vācu valodu. Iespējams, šādus un līdzīgus solījumus, sākoties jaunam gadam, jūs dodat sev ne pirmo gadu. Taču, ja Jaungada apņemšanās izgāžas, cilvēks sāk justies kā bezcerīgs neveiksminieks. Bet varbūt jūs sev dotos solījumus līdz šim esat izpildījuši un šogad esat gatavi apņemties jaunas lietas? Pastāstiet par savu pieredzi!
Raksti savu viedokli [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 15, Rīga, LV 1004 ar norādi Privātā dzīve