Atbild psiholoģe Linda Riekstiņa-Avotiņa:
Jā, šodien ir milzīgs informācijas apjoms, lielas izvēles iespējas un brīvība, taču realitātē lielai daļai cilvēku tas ir nesasniedzami un viņi var izjust emocionālo pārslodzi. Cilvēkiem notrulinās emocijas, zūd līdzjūtība, zūd adekvāta emocionālā reaģēšana un uzvedība.
Sadzīvē tas izpaužas savstarpējās attiecībās dažādos veidos, piemēram:
gadījumos, kad darījumu attiecību vai partnerattiecību pamatā ir negodīgums vienam pret otru, galvenais ir savu iegribu un interešu apmierināšana;
grūtības vispār uzsākt, veidot, uzturēt partnerattiecības «aci pret aci», vieglāk komunicēt internetā, kur var izlikties un būt tāds, kā gribi;
attiecībās vecākiem ar bērniem – vieglāk nopirkt rotaļlietu nekā parunāt un paspēlēties;
veltot brīvo laiku atkarību izraisošām vielām un nodarbēm.
Sniegšu piemēru: atnākot mājās pēc grūtās un garās darba dienas, tiek ieslēgts TV, kur ziņās stāsta par kārtējo nelietību un krāpšanu, rāda filmu par aplaupīšanu un slepkavību, pa vidu reklāmas par jauniem produktiem vai dzērieniem, kuru esamība dzīvē, kā vēsta reklāma, nesīs popularitāti sabiedrībā un veiksmi darbos...
Pēc TV skatīšanās vēl jāuzspēlē kāda datorspēle, tas palīdz atslēgties, izlādēt dusmas, pašaudoties...Tikai viens aliņš vai vīna glāze, lai atbrīvotos, varētu jau divas… Piektdienas vakarā gaidāms pokera un tekilas vakars ar draugiem, tad varēs tā pa īstam izpriecāties un varbūt pat naudu vinnēt, citādi jau pavisam garlaicīgi. Arī bērniem tur būs interesanti, vecāki liks viņus mierā, varēs darīt ko grib...
Sestdien ar bērnu jāaizbrauc pastaigāt pa lielveikalu. Bērnam jānopērk jauna datorspēle, citādi sāk pārāk uzplīties ar to suni, par kuri gribot rūpēties, labāk lai paspēlē datorspēli, būs miers un netraucēs mani ar lūgumiem paspēlēt paslēpes, nelūgsies, ka grib iet uz basketbolu un klavieres spēlēt, tas ir pārāk dārgi un nav laika izvadāt...
Lai šādu dzīves stilu mainītu, vēlams veicināt to, lai cilvēki, un it īpaši, pusaudži un jaunieši vairāk savā informācijas laukā saņemtu pozitīvo varoņu piemērus, kuri sevī iemiesotu godu, cieņu, taisnīgumu, prātu, līdzjūtību, līdzcietību un izpalīdzīgumu. Tāpēc vēlams, lai pusaudži un jaunieši vairāk saskaras ar to kultūras daļu, kura iemieso ticību un mīlestību, nevis apsēstību un agresivitāti, kas ir destruktīvas kultūras pamatā.