Par tūrisma nozares ieguldījumu Latvijas ekonomikā esmu jau rakstījusi iepriekš, bet skaidrs ir tas, ka šajos krīzes apstākļos nozare vismazāk var atļauties sabiedrības neuzticību, jo bez sabiedrības atbalsta vispār nav iespējams attīstīt tūrismu.
2009. gads tūrisma nozarei Latvijā, līdzīgi kā visā pasaulē, nav bijis viegls, jo tāpat kā citās nozarēs, ir jūtama ekonomiskās krīzes ietekme. Tūrisma eksports (ienākošais tūrisms) lielākajā daļā valstu strauji samazinās, Latvijas situācijā vēl straujāk ir samazinājies vietējais tūrisms, kas sarežģī reģionu naktsmītņu un citu tūrisma uzņēmumu pastāvēšanu nākotnē. Ko darīt šādā krīzes situācijā? Tūrisma plūsmu noturēt, varētu palīdzēt efektīvs krīzes mārketings, bet.... Nu nav mums tik daudz naudas (šādu līdzekļu nav lielākajai daļai valstu), lai mēs varētu popularizēt ceļošanu uz Latviju, izmantojot tradicionālu mārketinga instrumentus. Ir jāmeklē citi ceļi, kā risināt situāciju. TAVA ir jaunas tūrisma mārketinga stratēģijas izstrādes procesā, tiek realizēta kampaņa „Live Rīga”, reģionālās tūrisma organizācijas meklē jaunus mērķa tirgus, un uzņēmumi mēģina optimizēt savu darbību.
Tūrisma mārketinga mācību grāmatās, paralēli reklāmai un PR aktivitātēm, vietējie cilvēki tiek minēti kā viens no mārketinga instrumentiem. Un man šķiet, ka šo ļoti spēcīgo instrumentu mēs līdz šim neesam izmantojuši. Manuprāt, ir pienācis laiks, kad katrs no mums var mēģināt palīdzēt attīstīt (iespējams, ka šī brīža situācijai atbilstošāks jēdziens ir saglabāt) tūrismu. Es nedomāju, Latvijas iedzīvotājus aicināt izvēlēties ceļojumus pa Latviju un atteikties no ceļošanas uz ārzemēm, tādā veidā izlīdzinot tūrisma bilanci. Mani priekšlikumi būtu:
1)Aicināsim savus radus, draugus, kolēģus uz Latviju. Paši noteikti esat pieredzējuši situāciju, kad ceļojums tiek apvienots ar draugu vai radinieku apmeklējumu. Kā rāda daudzi pētījumi pasaulē, tieši motivācija apciemot radus un draugus nākotnē būs viena no galvenajām ceļojuma galamērķa izvēlē.
2)Novērtēsim tās lietas, ar ko mēs esam interesanti citiem. Protams, mēs nekad nebūsim zeme uz kurieni trauksies tūristu masas (ar to mums ir paveicies!), bet ir cilvēki, kuriem mēs esam interesanti, un to pierāda ceļotāju plūsma „treknajos gados”.
3) Stāstīsim un rādīsim draugiem, radiem, kolēģiem, sadarbības partneriem ārzemēs, ko interesantu pie mums var darīt un kāpēc būtu vērts atbraukt. Sūtiet foto, rakstiet savus „stāstus”.
4) Lai arī pašreizējā situācija Latvijas iedzīvotājiem nav viegla, mēģināsim „nenest savu netīro veļu uz āru”. Tūristi nevēlās doties tur, kur ir problēmas. Mums ir pietiekami daudz vājo vietu uz kurām mums norādīs citi, tāpēc nesabiezināsim krāsas vēl paši.
5)Krīze ceļošanu uz Latviju ir padarījusi arī atraktīvāku, jo ir kritušās pakalpojumu cenas, un pazuduši britu „ballīšu svinētāji”. Krīzi, kā tūrismu veicinošu faktoru izmanto arī Islande un Lielbritānija.
6) Izmantosim komunikāciju sociālajos tīklos arī Latvijas popularizēšanai.
7) Būsim viesmīlīgi! Ne vienmēr tūristi novērtē mūs kā viesmīlīgus. Lai arī esam skandināviski atturīgi, pacentīsimies mūsu viesiem radīt sajūtu, ka viņi pie mums ir gaidīti.
Varbūt mani priekšlikumi izklausās pārāk vienkārši, mazlietiņ naivi, bet varu apgalvot, ka tas darbojas, jo jau kādu laiku pati mēģinu popularizēt ceļošanu uz Latviju pēc šiem principiem.