Kā uzmundrināt darbu zaudējušos pensionārus un rast prieku dzīvot tālāk

Psihoterapeitei vajadzētu nokaunēties.

Šausmīgi jauki skan, ka tad varēs vairāk laika veltīt veselības uzturēšanai ...kultūrai un politikai. Kā tad - ārstnieciskā badošanās būs galvenais kulturālās poltikas sporta veids... Psihoterapeiti ir totāli nepilnīgi - lasa savas ārzemju grāmatas un vaļā acīm ielās neiziet...

Ka no macibu gramatas:)

Gandrīz katram pensionāram ir bērni un mazbērni, varbūt labāk stiprināt ģimenes saites un vienam par otru parūpēties, kamēr tas ir iespējams! Varbūt izvērtēt savas iespējas un pamainīties no pilsētas dzīvokļiem uz laukiem? Varbūt savā trīsistabu dzīvoklī nedzīvot kā alā vienai kamēr mazbērni studējot Rīgā īrē pie svešiem mazu kaktiņu par 150.00 Ls. Tie 150.00 noderētu omītei un arī mazmeitiņa būtu kā acuraugs un palīgs, lai sveši neuzdodas par palīgiem un neatņem to pašu mazumiņu, kas bērēm iekrāts! Par daudzko vērts padomāt! Kāpēc neviens nesatraucas, ka vientuļai skolotājai būs jāuztur bērnu un sevi par 128.00 Ls + 8.00 Ls bērnu naudu!

Atlausos neveribu - :)))) !

Tukšas runas...Kad pati speciāliste nonāks līdzīgā situācijā, pareizie teksti izkūpēs kā nebijuši...

tā nemaz nav, daudzi turpina strādāt, jo pētījumi liecina, ka tikko tu aizej pensijā, tā uzriez visādas kaites klauvē pie durvīm, un daudzi ātri vien noliek karoti, jo vairs nejūtas vajadzīgi un nezina, ko ar sevi iesākt, vārdu sakot, depresija.

Varbūt cienījamā psiholoģe varētu dot padomu, kā uzmundrināt pensionāri, kura strādājusi kopš18 gadu vecuma un pēc t.s. Makarova likuma aprēķinātā pensija pēc 48 darba gadiem ir 145 Ls un jāstrādā gluži vienkārši tāpēc, lai varētu izdzīvot ( par normālu dzīvi to grūti nosaukt).Lasot kundzes gudros padomus, rodas sajūta, ka viņa dzīvo citā informācijas telpā un vai vispār zin, kas notiek Latvijā?

ba, bla, bla...Tie psihoterapeiti jau sāk reāli apnikt ar savām cukurainajām frāzēm par neko. Būtu jau kundzītei tomēr jāsaprot, ka šeit nav rietumi un pensionāri bieži vien piestrādāja nevis aiz milzīgas vēlmes darboties pie virpas 8h, bet gan tādēl, ka ar to suņa pensiju tik suņa dzīvei sanāk (teiksim kā ir). Un patiesību sakot, šāds valdības lēmums vispār bija pelnījis "pa seju". Bez smalkumiem. Tādēl priecājos un atbalstu tos pensionārus, kas apstrīdējuši šo valdības lēmumu Satversmes tiesā. Ja mūsu ģimenē nonāks līdz vēl vienam mazulim, tad apstrīdēšu arī ierobežojumu gan strādāt uz pusslodzi vai 1/4 slodzi, neizkrist no aprites, nepazaudēt kvalifikāciju un saņemt pilnu māmiņalgu vai tētiņalgu.

dīvaini, kāpēc gan ārzemju pensionāri darba vietā izvēlas ceļošanu un sauļošanos vai mauriņa kopšanu ?

Noteikti nestrādātu tie, kam pensija ļautu ceļot, baudīt mākslu, kultūru, apciemot radus un draugus visā pasaulē. Zinu daudzus tādus, gan tikai ārzemju latviešus, arī ārzemniekus, bet ko mēs? Skaita, skaita, pārskaita un NETIC

Kāpēc būtu jāstrādā ,es saprotu gleznotājs gleznos līdz mirs ,zemnieks kad saimniecību atdos dēlam nopļaus pagalmā zālīti ,bet kāpēc autobusa šoferim būtu jākratās pa sliktiem ceļiem līdz nāvei ,es esmu sašutis ka manai profesijai atcelta izdienas pensija, šogad būtu gājis prom no darba, tagad ja vēl palielinās pensionēšanos vecumu ,jūtu ka vispār pensiju nesagaidīšu.

CIENIJAMĀ DAKTERE ARZIEPĒM VAI BEZ

nodarbojaties ar tuksu salmu kulsanu-ja dzive nespiestu stradat dazadu FINANSIALU iemeslu del tad ari musu pensionari vecumdienas izmantotu kulturali atpusoties un turpinot dzivot ar gandaritu labi padarita darba apzinu.

Kaut kā pēkšņi radās sajūta, ka psihoterapeite dzīvo mazliet citā pasaulē. Liela daļa pensionāru strādā ne tik daudz tādēļ, ka viņiem ļoti patīk viņu darbs (kaut tādu arī, protams, netrūkst), bet gan materiālu apsvērumu dēļ, jo ar pensiju ir grūti iztikt. Un zaudēt darbu praktiski nozīmē ne tik daudz psiholoģiskus pārdzīvojumus, cik patiesībā finansiālus zaudējumus. Un man šķiet, ka tieši naudas trūkums dzen cilvēkus izmisumā, nevis tas, ka viņiem trūkst darba "smaržas un garšas".