Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Kāpēc cilvēki Latvijā nesveicinās?

"Bdien," noburkšķēja Rimi pārdevēja, kad biju viņai padevusi labu dienu. Varēja jau arī nesveicināt, ja tas nākas tik grūti. Nedabiska pieklājība man nav vajadzīga. "Tomēr patīkamāk, ja pasveicina, nekā - ja nesveicina. Neatkarīgi no tā, vai labdien nācis no sirds vai mutes," man iebilda Austrijā dzīvojošs latvietis. Nevajagot gaidīt, ka pieklājība būs sirsnīga. Sveicināšanās ir pieklājīga rīcība, kas rada kulturālu vidi. Vai tāda rodas, ja man atburkšķ? Segliņam ir iemesls nesveicināties ar Pabriku, taču, kāpēc cilvēkiem bieži vien netīk sveicināties veikalā, kāpņu telpā?

Vai tu negribētu?

Uz Latvijā valdošo introvertumu bieži vien norāda ārzemnieki. Annu, kura uz dzīvi Latvijā pārcēlās no Vācijas, izbrīnīja tas, ka kaimiņi sveiciena vietā kāpņu telpā paspraucas garām, nodūruši skatienu. Reiz Anna strādājusi dārzā, un garām gājis attāls kaimiņš ar suni. Kungs dāmu nesveicinājis. "Suns apčurā manu sētu, un viņš pat labdienu nepadod!" Ar to Anna apradusi, taču kādu citu ačgārnību gan ne: "Kad tāds kaimiņš atgriežas no ārzemēm, viņš aizrautīgi stāsta, cik tai zemē pieklājīgi cilvēki un cik tagad grūti vērot sapīkušus ģīmjus. Bet ko pats dara lietas labā?"

Sociologs Viesturs Celmiņš norāda, tas tikai liecina, ka mums labpatiktos dzīvot pieklājīgākā vidē, taču patlaban "sveicināšanās kultūra Latvijā ir krimināla". "Ko gan var gaidīt no tautas, kura jautājumus uzdod nolieguma formā: vai tu negribētu atnākt uz kino? Vai tev nebūtu Ibumetins?" Sociologs Latvijas iedzīvotājus vērtē kā piesardzīgus. Atliek pieiet uz ielas un pajautāt, cik pulkstenis, un cilvēks raujas prom, domājot, ka viņam piedāvās nopirkt lietussargu vai nazi. Pats Viesturs, pusgadu dzīvojot jaunā mājvietā, sveicinājies regulāri, taču atbildi dzirdējis reti. "Kā cilvēki ar tik vāju sadarbošanos spēs pieņemt lēmumu par mājas siltināšanu?!" Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pasīvo sveicināšanos skaidro ar vāju savstarpējās uzticības līmeni. Cilvēki uzticoties tikai savam šaurajam tuvinieku lokam. "Sasveicināšanās ar kaimiņu pretendē tikai uz civilizētu atmosfēru, ne uz ko vairāk!" komentē V.Celmiņš.

Nepieklājīgs kurmis

Par ko liecina, ka cilvēki nesveicina pārdevēju, konduktoru, kaimiņu? "Nepieklājīgi," tiešs ir K.Sedlenieks. "Kurmis," V.Celmiņš tādu cilvēku raksturo kā nedrošu un savrupu. Tie, kuri sveicinoties, esot drošāki un publisko telpu uztverot intīmāk, draudzīgāk. "Stingrs rokasspiediens un skatīšanās acīs ir droša un pašapzinīga cilvēka vizītkarte," K.Sedlenieks stāsta, ka nesen par rokasspiedienu lasījis Latvijā ieprecējušamies cittautieša blogā. Kungu pārsteidzot latviešu atturīgums sveicināties, taču svešu bērnu trolejbusā gan nevairoties pakutināt.

Varbūt nesveicināšanas iemesls ir tāds nogurums, kad negribas runāt pat ar ģimenes locekļiem, kur nu vēl pārdevēju? Abi eksperti apgalvo, ka tas nav saistāms ar nogurumu, bet cilvēka uztveri - vai viņam veikala pārdevēja ir mašīna, kur ievadīt karti, vai dzīvs cilvēks.

V.Celmiņš norāda, ka sveicināšanās paradumi atkarīgi arī no vides. Ja laukos ierasts sveicināt katru pretimnācēju, jo pazīstamo loks ir šaurs un enerģijas sveicināšanai pietiek. Savukārt pilsēta ir anonīma, un cilvēki viens otru nepazīst. Dzīvojot lielā pilsētā, cilvēks tur ciet savu iekšējo telpu, cenšoties būt rezervēts pret apkārt esošo. "Mēs varētu būt godinošāki un nebaidīties, ka varētu pārdozēt ar sveicināšanos. Deva neuzbāzīgas civilizācijas, un pilsētvide kļūs jaukāka," iesaka V.Celmiņš.

Top komentāri

smukā
s
Nedomāju, ka tas ir konkrēti latviešiem raksturīgi. Rīgā tomēr ir ļoti liels cittautiešu īpatsvars. Esmu novērojusi, ka latviešu kaimiņi sveicinās (vai atbild uz sveicienu) vienmēr. Mazās bodēs ienākot sveicinos vienmēr un nekad neesmu redzējusi atburkšķēšanu vai izbrīnu. Ja godīgi, nemaz nezināju ka ir uzskats, ka pārdevējas sveicināšana ir kaut kāds pieklājības kalngals un neparasta lieta. Bet protams, ka arī esmu izbrīnīta par cilvēkiem, piemēram, darba vietā vai trepju telpā, kas neatbild uz manu sveicienu.
rasma
r
2000 gada biju pirmaja arzemju brauciena uz NORVEGIJU.Kad atbraucu Riga izkapu no autobusa un kamer aizgaju pie draudzenes{kura stradaja centralaja tirgu blakus autoostai}biju shoketa ,jo nesapratu kas ir noticis,vai karsh sacies vai kas cits .Smaidoshu cilveku vieta bija drumas ,dusmigas sejas ,ka mans smaids uz lupam maz pamazam nogaja un pirmais jauytajums draudzenei bija "kas ir noticis Riga'...Luk ta.
im
i
Ļoti labs un patiess raksts! Mēs latvieši tādi esam un es pati katru dienu mēģinu mainīties un būt laipnāka un sasveicināties ar cilvēkiem, kuri dzīvo/strādā/eksistē man visapkārt. Par sevi runājot, varu teikt, ka man tas intravertums galvenokārt nav dusmu vai nepatikas pret cilvēku rezultāts, bet gan kautrīgums. Un es to mēģinu pārvarēt katru dienu! Rezultāts ir brīnišķīgs, tāpēc iesaku to katram!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko