Klajā nākusi Latvijas Universitātes pētnieču grāmata par Latvijas sūnām

lv informē LU Preses centra pārstāvji.Grāmatā var iepazīties ar 100 Latvijā biežāk sastopamajām sūnu sugām. LU Bioloģijas fakultātes doktorantu un pētnieku grupa Līga Strazdiņa, Ligita Liepiņa, Anna Mežaka un Linda Madžule ceļvedī aprakstījušas sugu morfoloģiju, kā arī uzsvērušas vieglāk pamanāmās pazīmes, lai vislabāk atšķirtu līdzīgās sūnu sugas. Ceļvedī iekļautas sugas, kas atrodamas dažādos biotopos uz kokiem, kritalām, augsnes vai akmens. Visas sūnas apskatāmas autoru uzņemtās krāsainās makrofotogrāfijās. Sugu aprakstus papildina zīmētas shematiskas sūnu lapas (autore Lauma Strazdiņa), kas nereti ir vislabākā pazīme sugas atpazīšanai. To, kura sūna smaržo pēc burkāniem, vai kažocene uz koka stumbra tiešām veido kažoku, kurai sūnai ir bungu vālītēm līdzīgi veidojumi, kur atrodas četrzobes četri zobi, vai sūnām var augt ragi, kāda izskatās rožgalvīte, vai ežlape, lācīte, vāverastīte ir sūnas un daudz ko citu var uzzināt jaunajā _Sūnu ceļvedī dabas pētniekiem. _Jau gandrīz 50 gadus Latvijā nebija izdoti izglītojoši izdevumi par sūnām. Informācija par sūnu morfoloģiju un anatomiju latviešu valodā līdz šim bija pieejama tikai šauram interesentu lokam. Šo iemeslu dēļ jaunās grāmatas ievaddaļā vienkāršā valodā izklāstīts par sūnu izplatību pasaulē, ekoloģiju, vairošanos, sūnu uzbūvi un sistemātiku. Tekstu papildina grafiski attēli. Sūnas ir viena no lielākajām augu grupām. Pasaulē sastopami vairāki desmiti tūkstoši sūnu sugu. Latvijā līdz šim konstatētas aptuveni 550 sugas, un katru gadu tiek atklātas arvien jaunas sugas. Cilvēki sūnas pazīst un bieži izmanto floristikā vai dārza darbos kā kūdru, bet retais zina arī nosaukt tās vārdā. Tādēļ izveidots šis palīgs, kurā jebkurš atpazīs puķu dobēs augošās maršancijas un kociņsūnas, uz dažādām virsmām plašas velēnas veidojošo hipnu, dažādus purva sfagnus un lāčsūnas. Grāmatā iekļautas arī dažas retas un aizsargājamas sugas kā nekeras, vienādvācelīte un bārkstlape.