Plānotais jaunais Rīgas administratīvais centrs Torņakalnā vēl vairāk attālinās sabiedrību no varas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Pašvaldības administrācijai jābūt pieejamai, taču tās atrašanās vietas maiņa no Rātsnama uz Torņakalnu lielākajai daļai rīdzinieku apgrūtinās piekļuvi tai. Torņakalns ir samērā izolēts no sabiedriskā transporta, turklāt jebkuram labā krasta un vairākumam kreisā krasta iedzīvotāju viena sabiedriskā transporta maršruta vietā būs jāizmanto divi maršruti. Savukārt ar personisko auto nokļuvi pie pašvaldības administrācijas apgrūtinās bēdīgi slavenie sastrēgumi uz tiltiem.
Rīgas pašvaldībā notiek arī pāreja uz e-pārvaldi, kas it kā varētu samazināt nepieciešamību apmeklēt Rīgas domi. Tai sabiedrības daļai, kurai internets nav ikdienas prakse un uz kuras labklājības nepasliktināšanu it kā būtu jākoncentrē vislielākā pārvaldes uzmanība, šāda administrācijas vietas pārvietošana ir visneizdevīgākā. Savukārt pat visprogresīvākās e-pārvaldes mērķis nevar būt situācija, ka visa komunikācija starp sabiedrību un pilsētas administrāciju notiek elektroniski un pašvaldības darbinieki neviena netraucēti var strādāt kaut vai Valkā. Tādējādi tiktu mazinātas gan sadarbības, gan līdzdalības, gan atklātības iespējas.
Kāds šim visam ir sakars ar plānošanu un sabiedrības līdzdalību? Tāds, ka sabiedrības apspriešanai par jaunā Rīgas administratīvā centra būvniecību tiek uzdots lietas būtībai pilnīgi neatbilstošs jautājums - par labā un kreisā krasta līdzsvarošanu, par administratīvā centra siluetiem un formām, vienlaikus ne miņas no diskusijas par Rīgas pārvaldes sistēmas uzlabošanu pēc būtības, kam administrācijai būtu jābūt daudz aktuālākam jautājumam. Jauna, arhitektoniski izcila administrācijas ēku kompleksa celtniecība ir pēdējais, kam es vēlētos redzam tērējot nodokļu maksātāju naudu šajā pilsētā, kur daudzi būtiskāki uzlabojumi ir nepieciešami pārvaldes uzlabošanai.