Krogu apskats: Tam labam būs augt

Saulainā otrdienas priekšpusdienā ieejot restorānā, par kuru būs runa, pirmais acīs iekrīt liels gaišums, kas padara vēl smalkāku galdu un letes klājumu, otrais – stipro dzērienu galdiņš, bet tas šajā reizē nav būtisks, trešais – māksla. Vienu gala sienas sekciju rotā ar gardiem ēdieniem viegli asociējamās latviešu mākslinieces Evijas Ķirsones liela un koša glezna, otru – pie sienas piestiprināta Alvja Baloža koka skulptūra Indiāņu zirgs. Zirgam nav ne vainas, bet ātri vien ienāk prātā cita ideja – ka šajā krogā šādā vietā vairāk iederētos skulptūra Līdaka, gulbis un vēzis. Jo runa ir jau par atklāšanas brīdī plaši daudzināto triju pavāru krogu, turklāt viens no šiem trijiem – Ēriks Dreibants – droši varētu uzņemties gulbja lomu, viņš ir ne tikai gardu ēdienu sacerētājs, bet arī aizrautīgs ornitologs. «Dosimies skatīties bišu dzeņus,» satikts restorāna durvīs un atvainodamies, ka tūlīt brauc prom uz Gruziju, tāpēc nevar ilgi kavēties, vienu no brauciena mērķiem atklāja Ēriks.

Parasti gan šo krogu pirmām kārtām saista ar Mārtiņa Sirmā vārdu (trešā pavāre ir Rūta Rietuma). Acīmredzot no Sirmā nākusi arī ideja nepiedāvāt viesim ēdienkarti, bet izstāstīt, ko pavāri viņam grib piedāvāt. Tas nozīmē arī to, ka, ejot uz Tam labam būs augt, pārsteigums garantēts, lai gan ar lielām izvēles mokām nebūs jāsaskaras, jo īpašais piedāvājums svārstās viena līdz triju ēdienu robežās katrā pozīcijā. Jā, vīniem ir arī karte.

Ja esi apsēdies nevis pie galdiņa, bet pie virtuves letes, gatavojies performancei. Uz sviestpapīra, ko sākumā esi uzskatījis vien par paliktni šķīvjiem, tiek uzzīmēta neliela ainava no pāris eļļām un pupiņu masas. Kad tas izdarīts, tev tiek dota iespēja šo ainavu pārveidot ar pašceptas maizītes palīdzību – mērcē eļļā vai dzenā to pa virsmu un baudi. Es, nobaudījis pupiņu masu, atradu to par tik garšīgu esam, ka būtu ķēries pie kārtīga Burj Dubai celšanas uz sava sviestpapīra, taču laikus apspiedu šo vēlmi, jo biju jau pasūtījis gan dienas zupu, gan īpašo «nedienas» ēdienu – zandartu. Kamēr pie letes sēdētājs sper pirmos soļus ēdiena zieķēšanas mākslā, viņam ir iespēja vērot pavāru un aptekšņu rosību gan dienas zupu servējot, gan saldos veidojot. Uz atvērtās virtuves galdiem nekādu lielu produktu nav, tāpēc visu ēšanas laiku kā galvenais akcents paliek daudzās minerālūdens pudeles pie loga telpas otrā pusē. Dzidri.

Pusdienotāju netrūkst, bet vakaros krogs esot pilns vienmēr. Apēdis dienas zupu, kas izrādās ļoti sātīga, saprotu, ka kopā ar apēsto pašmākslu esmu jau pielicies līdz kaklam, bet vēl nāk zandarts. Paldies Dievam, tas nav paslēpts biezā piedevu mežā – tās atrodas zem zivs gabaliem uz zaļo pupiņu steķiem. Zandarta gabaliņi izmeklēti, dzelteno biešu un pastinaku biezeņmērce to skaisti papildina. Vienīgais, kas mani traucē, ir paša mūžīgā steiga, jo šajā krogā gribas pēc pusdienām laiski pasēdēt, baudot rudens sauli, kādu labu dzērienu un domu, ka ar laiku visas Jēkaba kazarmas varētu pārtapt šādā lielā letē, kur vairs ne trīs, bet trīsdesmit trīs pavāri barotu visu gardēdības vilnim ļāvušos latviešu tautu.

***


Izklaide TV ēda:

Sviesta zivs zupa (dienas ēdiens) – Ls 1,90

Zandarts ar dzelteno biešu un pastinaku biezeni – Ls 8,50

Ābolu un brūkleņu sula –Ls 1,00