Pirms vairāk nekā 10 000 gadiem ledājs to atnesis no, iespējams, Sāmsalas, kur atrodami līdzīgu silūra iežu atsegumi.Kaļķakmens ir ievērojami neizturīgāks par magmatiskajiem iežiem, un parasti ledājs šādus nogulumiežu atrauteņus sadrupina sīkos oļos.Rudzīšu akmens ir novietojies Rietumkurzemes augstienes austrumu malā, izteikta gravas veida pazeminājuma nogāzē netālu no Rudzīšu un Kalniešu mājām. Pazeminājums ir kā atzars vairākus kilometrus garai senlejai, kas stiepjas paralēli izteiktai ledāja malas nogāzei, kas nodala augstieni no Pieventas zemienes.Akmens savā tagadējā vietā ir nonācis, izkūstot no kustību beigušā šļūdoņa pamatnes. Gada ģeoloģiskais objekts ir novietojies Rietumkurzemes augstienes šaurākajā vietā, kur tikai astoņi kilometri nodala Pieventas un Rietumlatvijas zemienes. Akmens izcelsmes vieta ir silūra kāple, kas stiepjas cauri Monzunda arhipelāgam un ietiecas Baltijas jūras centrālajā daļā. Trauslais un plaisainais akmens, kas veidots no silūra kaļķakmens, ir unikāls veidojums, un vienīgais tāds Latvijā. Tas ir zinātnei ļoti nozīmīgs, jo liecina par ledāja dinamiku un degradācijas procesiem pēdējā apledojuma laikā."Latvijas petroglifu centrs" gada ģeoloģisko objektu izraugās jau vairākus gadus pēc kārtas, piemēram, 2011.gada ģeoloģiskais objekts bija Kulšēnu sēravots pie Ozolaines, 2010.gadā - Virsaišu ūdenskritums pie Sabiles, 2009.gadā - Sikšņu klintis pie Virešiem, bet 2008.gadā - Neļķu klintis pie Mazsalacas.Jau ziņots, ka Latvijas Dabas muzejs par 2012.dzīvnieku izvēlējies gludeno čūsku (Coronella austriaca), Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2012.gada putnu izvēlējusies jūras ērgli (Haliaeetus albicilla), Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2012.gada kukaini izvēlējusies spožo skudru (Lasius fuliginosus), bet par 2012.gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies parasto krūmsūkli (Spongilla lacustris), savukārt Latvijas Botāniķu biedrība par 2012.gada augu izvēlējusies meža vizbuli (Anemone sylvestris), bet Latvijas Mikologu biedrība par 2012.gada sēni izraudzījusies vēdekļa sārtaini (Rhodotus palmatus).
Kuldīgas novada Rudzīšu akmens kļuvis par šā gada ģeoloģisko objektu
Kuldīgas novada Laidu pagastā esošais Rudzīšu akmens izvēlēts par 2012.gada ģeoloģisko objektu, aģentūru LETA informēja biedrības "Latvijas petroglifu centra" pārstāvji.Rudzīšu akmens ir 4,7 metrus garš, 3,6 metrus plats un līdz 2,2 metrus augsts kaļķakmens blāķis.Iezī konstatētās fosīlijas ļauj spriest, ka kaļķakmens ir veidojies silūra periodā jeb pirms 410-435 miljoniem gadu ekvatora tuvumā, siltā un koraļļiem bagātā jūrā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.