Dvīņubrāļi – labais stress un sliktais stress
Lielu savas dzīves daļu spriedzes pētīšanai veltījis ievērojamais ungāru izcelsmes ārsts, zinātnieks un medicīnas zinātņu doktors Hanss Selje, kura populārā grāmata "Mana mūža stress" 1983. gadā tika izdota arī latviešu valodā. Viena no būtiskām atziņām, ka ne viss stress viennozīmīgi dēvējams par sliktu un kaitīgu un ka ir divi atšķirīgi stresa paveidi. Tie ir eistress un distress, kas savureiz piemeklē ikvienu cilvēku un, kā izrādās, ir pat nepieciešami, jo dod stimulu darboties, pārvarēt pašam sevi, arī savu slinkumu un galu galā gūt uzvaru. Nosaukumi ir cēlušies no sengrieķu valodas vārdiem; distress ir tā sauktais "sliktais" stress, kas rada iekšēju diskomfortu, bailes, lielu nedrošību, dažkārt pat izmisumu un apziņu, ka neko vairs neesi spējīgs izdarīt. Distresa laikā organismā pastiprināti izdalās t.s. "ātrās palīdzības" jeb spriedzes hormoni adrenalīns un noradrenalīns. To, ka cilvēku pārņēmis "sliktais" stress, viegli var pamanīt pēc viņa ārējā izskata. Savukārt eistress ir "labais" stress, kas arī rada nedrošību, bailes, satraukumu (dažkārt patīkamu), taču mudina saņemties, koncentrēties, sasniegt izvirzītos mērķus, bet nenodara pāri organismam.
Kaitīgs
un bīstams ir tikai pārmērīgs distress. Kā viena, tā
arī otra stresa veida pamatā ir nedrošības izjūta, neziņa,
bailes, dažkārt neapzinātas, kas vēlāk bieži izrādās neadekvātas,
piemēram, pirms eksāmeniem vai kāda grūtāka pienākuma veikšanas
darbā. Nereti eistress var rasties arī pirms kāda ievērojama notikuma,
piemēram, stāšanās jaunā darbā vai izlaiduma, kad nemitīgi jādomā,
ko vēl nepieciešams sarūpēt vai izdarīt.
Ko darīt?
Jautājums, kā tikt galā ar spriedzi ir sens kā pasaule, bet tas nenozīmē, ka neaktuāls. Vienas universālas receptes, kas palīdzēs visiem, protams, nav. Brīnišķīga lieta, ko iespējams apgūt jebkurā brīdī un kas lieti noderēs turpmākajā dzīvē, ir laika menedžments jeb kā plānot un lietderīgi izmantot savu laiku, lai tā pietiktu visam – gan kārtīgam darbam, gan patīkamai atpūtai. Daudziem jo daudziem cilvēkiem stress sākas tad, ja rodas bažas, ka kaut kam būtiskam (bakalaura vai maģistra darba uzrakstīšanai, kāda pienākuma veikšanai) varētu pietrūkt laika.
Laika
menedžments ir joma, kuras apguve palīdzēs proporcionāli sadalīt
laiku darbam, mācībām, atslodzei, kā arī cīnīties ar
"laika zagļiem". Nav noslēpums, ka tieši tie cilvēki, kuriem
visvairāk pienākumu, tos arī spēj optimāli paveikt, jo ir
spiesti ievērot dienas režīmu, lai laika atliktu visam – ne tikai
darbam un studijām, bet arī atpūtai, bez kuras cilvēks vienkārši
nevar dzīvot. Par šo jautājumu sarakstīta kaudze psiholoģijas grāmatu,
kā arī iespējams apmeklēt speciālus kursus. Piemēram, Rīgā "Nordic
Training International" ik gadu jaunajiem uzņēmējiem un citiem
interesentiem piedāvā atklātos seminārus "Time Mentor® (Efektīva
darbu, mērķu un laika plānošana)". To mērķis ir iemācīt cilvēkam
lietderīgi izmantot laiku, kas viņam dots, jo tā ir atslēga uz panākumiem.
Turklāt šī prasme ļoti mazina stresa situāciju skaitu sadzīvē.
Daži citi knifiņi
Lai izvairītos no distresa, ir tik daudz lietu, ko varam paveikt. Viena no tām, atrast "savus" cilvēkus, ar kuriem ir viegli un patīkami komunicēt. Tas šoreiz attiecas uz dakteriem, īpaši ģimenes ārstu un zobārstu, ar kuriem sadarbība jāveido ilgstoši, kā arī frizieri, kosmetologu un citiem speciālistiem. Protams, "savus" dakterus atrast neizdodas viegli, bet tas ir to vērts.
Lai pasargātu sevi no slimībām un stiprinātu imūno sistēmu, ieteicams padomāt par iespējami veselīgu uzturu – augļi, dārzeņi, piena produkti, liela gaļa un zivis. Īpaši ieteicamas ir Omega-3 taukskābes, kas atrodas tuncī, lasī un citās dziļūdens zivīs. Ja zivis neēdat, aptiekā var iegādāties īpašas zivjeļļas kapsulas, piesātinātas ar Omega-3 tauksābēm.
Ja
esat emocionāls cilvēks un pārlieku bieži satraucaties, iespējams,
jums palīdzēs šāds paņēmiens. Ikvienam cilvēkam ir lietas,
ko viņš veic ar prieku, piemēram, krustvārdu mīklu risināšana,
braukšana ar riteni, nesteidzīgas pastaigas vai plunčāšanās siltā
vannā. Lai kādas būtu tās nodarbes, kas jums sagādā kaut nelielu
prieku, atvēliet tām nedaudz laika katru dienu! Tas būs brītiņš
atelpas, kad stress un uztraukumi jūsu domās tiks atstāti novārtā.
Stresa kontrolē un ierobežošanā ļoti svarīga loma ir pozitīvai
domāšanai. Cilvēks nespēs justies mierīgs un nosvērts, ja ik brīdi
koncentrēsies tikai uz nepatikšanām un raizēm.
Raksturīgākās distresa pazīmes
- uzbudināmība, aizkaitinātība, jo spēcīgi tiek ierosinātas vidussmadzenes
- ierobežota spēja koncentrēties
- strauja emociju maiņa, dažkārt it kā bez redzama iemesla
- apetītes zudums, vai tieši pretēji – vilka apetīte
- izmainīts asinsspiediens
- galvas reiboņi
- gremošanas sistēmas traucējumi
- miega traucējumi
- astmas vai citas hroniskas slimības saasināšanās
Pāris ieteikumu
- Katra uzdevuma, it īpaši nepatīkama, atlikšana uz vēlāku laiku tikai pastiprina distresu.
- Risināmo problēmu adekvāts vērtējums. Nereti atklājas, ka problēma, kas izraisījusi lielu stresu, nemaz nav bijusi tā vērta.
- Savu spēju apzināšanās un mēģinājumi paaugstināt pašapziņu lieliski palīdz cīņā pret stresu.