Nepatīk krāt
Dodamies no teātra uz Vītolu ielu. «Te es uz aptieku pēc spirta gāju,» uz kādu māju norāda fotogrāfs Uldis Briedis, kura Vāgūzī mēdza uzturēties radošās Liepājas aprindas. Uzturēties būtu slābi teikts. Uzdzīvoja! Anita smejot atceras, kā zārkā guldīts aktieris Nauris Klētnieks un veikta fotosesija. «Nu re, tā ir mana hruščovka,» Anita rāda uz baltu četrstāvu ēku. Rajons neesot bīstams, visi savējie. Mājas koridors ir olas dzeltenumā un, kāds prieks — kaķa smakas nejūt. Ceturtais stāvs klāt. Anita nostājas dzīvojamās istabas vidū un izpleš rokas. «Jo mazāk lietu, jo labāk. Man nepatīk krāt. Visu ārā, lai varu elpot,» Anita stāsta, ka ik pa laikam bez žēlastības atbrīvojas no lietām un arī mīļiem, uz pirmizrādi dāvātiem sīkumiņiem. Ja divdesmit gadu laikā tos nemestu ārā, dzīvoklis būtu aizkrauts un «es būtu nosmakusi no tiem krikumiem. Man nav sekcijas un nebūs.»
Dzīvojamajā istabā Anita tikpat kā neuzturas, vien iziet cauri, tāpēc pietiek ar diviem mīkstiem krēsliem, televizoru un ārā mešanas atlasi izdzīvojušām mīļlietām — Fēliksa Deiča dāvātu sunīti, Regnāra Vaivara atvesto korāli un Ivara Cinkus dāvanu, kas atceļojusi no Japānas. Blakus cēli stāv Spēlmaņu nakts balva par izcilu sniegumu teātra mākslā Latvijā 1998./1999.gadā un Liepājas teātra 2001.gada labākās aktrises apbalvojums.
Būdiņu kāpā
Anitai ir daudz gleznu, taču visas nav piekārtas, jo nav atrasta piemērota vieta. Mākslinieka Ilmāra Blumberga operas Aīda plakāts gan radis vietu — guļamistabā. Otru gleznu nevarot tur likt, jo Aīda ar savu garu spiežot nost. Savukārt melnbaltie foto dzīvojamajā istabā ar Anitas teātra gaitām nonākuši pēc aktrises 50 gadu jubilejas svinībām. Svarīga glezna ir vectēva portrets. «Kad paps nomira, visi strīdējās, kam tiks glezna. Dzīve ir skarba — visi aizgāja, un glezna pati atnāca pie manis.»
Mājas sajūtu Anitai nerada nedz smarža, nedz krāsa, ne kaķis, ne mantas. Tas ir dēls. Kārlim ir 18 gadi, viņš spēlē florbolu un vēlas studēt Ventspilī. «Mūsu enerģija rada to šūniņas sajūtu. Mājas sajūtu.» Kārlim tikusi istaba ar ekskluzīvāko skatu — pa logu var redzēt baznīcas spicos torņus. Vakaros, kad satumst, baznīca atmirdz.
Vītolu ielā Anita mīt astoto gadu. Pārvākusies no Ezerkrastiem, jo Liepājā viss pa rokai — Kārlim skola aiz stūra, tepat parks, septiņu minūšu attālumā teātris. Tūlīt pat Anita atklās velosezonu un brauks runāties uz jūru. Kāda ir Anitas sapņu māja? Maza būdiņa jūras krastā. Tā, lai redz kāpu. «Lai halātā varu iziet smiltiņās. Tad varētu suns būt. Tāds pieticīgs.»