Pārsvarā bija sanākušas ģimenes ar maziem bērniem, taču netrūka arī jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku, kā arī bija daži ārvalstu viesi.
Pašiem mazākajiem bija iespēja ripināt koka olas, šūpoties, kā arī spēlēt seno latviešu spēles, piemēram, ar makšķerēm "ķert" sniegā saspraustas koka zivis.
Savukārt lielākie bērni varēja pagatavot divu veidu koka putnubūrīšus - tradicionālos un no bērza stumbra izdobtus, kā arī barotavas. Pie podniekiem bija iespēja iemācīties svilpaunieku un olu trauciņu darināšanu, ko bērniem mācīja viens no Brīvdabas muzeja amatniekiem, skaidrojot arī īpašo šo pūšaminstrumentu pagatavošanas tehniku.
Liela interese bērniem bija par olu krāsošanu, kur olas, piesietas pie koka zariņiem, bija jāliek vārīties lielā katlā uz uguns. Tāpat daudz bija tādu, kas gribēja iemēģināt savu roku baļķa tēšanā.
Ikvienam arī bija iespēja iegādāties dažādus amatnieku darinājumus, piemēram, adītas cepures, svilpauniekus, pītus grozus un krēslus un putnu būrīšus.
Izkustēties, saukt Lielo dienu un dzīt putnus aicināja folkloras kopa Skandinieki, kas dziedāja dažādas dziesmas un aicināja klātesošos iet Lielās dienas rotaļās.
Mūsdienās plaši svinēti svētki ir Lieldienas, kurās krustu šķērsu savijušās tradicionālās folkloras, kristīgās un no citu tautu kultūrām ienākušās tradīcijas. Taču Lielās dienas kā gadskārtu ieražas svinēšanas laiks atšķiras no kristīgajām Lieldienām, kas tiek svinētas par godu Jēzus Kristus augšāmcelšanās notikumam, norāda muzeja pārstāve Kristīne Dzedule.
Lielā diena iezīmē laiku, kad diena unnakts ir viena garuma, - gaisma uzveic tumsu, dienai kļūstot garākai jeb lielākai par nakti. Iestājas pavasaris. Šogad tas notiks 20.martā, taču saskaņā ar tautas tradīcijām šo notikumu var svinēt trīs dienas.