Lieldienu rītā meitām, kuras grib būt skaistas, jāceļas agri – jau pirms saullēkta – un jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogas, tad būs sārti vaigi. Jo vairāk ogu ēdīs, jo sārtāki vaigi! Turklāt dzērvenes var ēst, stāvot basām kājām uz akmens – senči ticēja, ka tad kājas būs slaidas.Tāpat uzskatīja, ka pirmajam, kurš no saimes Lieldienu rītā iziet laukā, priekšā laimīgs gads. Austot saulei, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists. Turklāt, ja mazgājas strautiņā, kas tek pret rītiem, tad visu gadu cilvēks pats būs jautrs un mundrs kā strautiņš. Mazgājoties strautā, arī veselība labi turēsies un neviens nekā ļauna padarīt nevarēs.Kamēr meitas nodarbojas ar rītausmas skaistumkopšanu (un puiši, bez šaubām, to visu paslepus vēro) ārā der arī patrokšņot – senči ticēja, ka Lieldienu rītā vajag skaļi saukt. No kuras puses dzirdama atbalss, no tās nāks brūte vai brūtgāns. Taču, ja meita acis uz kādu konkrētu puisi jau uzlikusi, tas "jāieēdina" ar olu pirmajā Lieldienas dienā - ola meitai jāapņem ap kreisās kājas gurnu un puisim, par to nezinot, jāiedod. Lieldienas bez olu vārīšanas un sišanās ar olām nav iedomājamas. Saimnieces vārīja un krāsoja olas, jo tad nākamajā gadā būs laba satikšana ar ģimeni un kaimiņiem. Tāpat, ja saimes tēvs pirmo olu sagrieza tik daļās, cik saimē cilvēku, būs saticīga dzīvošana. Pirmo Lieldienu olu ēdot, to nedrīkst saskrāpēt, jo tad būs tik slimību, cik olai skrambu. Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi. Olas jāēd ar sāli. Kas ēd bez sāls, tas visu vasaru daudz melos. Interneta plašumos klejo arī modernā šī ticējuma versija - kas olas ēdīs bez sāls, tas kļūs par deputātu vai ministru. Ar olām arī jāmainās, citādi vistas nākamgad slikti dēs un cāļi nepadosies, taču Lieldienās noteikti olas nedrīkst zagt. Kas zags, tas pēc tam pats paliks pliks kā ola.Agrāk ļaudis arī ticēja, kam ola, sitoties, stiprāka, tas ilgāku mūžu nodzīvos. Obligāta Lieldienu sastāvdaļa ir arī šūpošanās. Agrāk šūpoļu kāršana bija liels gods un ļoti atbildīgs darbs, jo, nemākulīgi pakārtas, tās varēja salūzt un kādu savainot. Šūpolēm vietu izraudzījās kalnā, starp diviem ozoliem. Pirmos izšūpoja saimnieku un saimnieci, pēc tam šūpojās pārējie. Par šūpošanu meitas puišiem maksāja ar olām, plāceņiem vai pat cimdiem un zeķēm. Reizē ar šūpošanos notiek apdziedāšana. Katrs, kas iekāpis šūpolēs, jāapdzied atbilstoši viņa augumam, tikumiem, kā arī attiecībām ar pārējiem cilvēkiem.Šūpošanās nozīmē auglības veicināšanu. Tāpat tos, kuri kārtīgi izšūposies, vasarā nedzels odi un citi kukaiņi. Tāpat, daudz šūpojoties, vasarā pārlieku nenāks miegs un būs enerģija daudz strādāt. Lai nodrošinātu labu dzīvi, aizbaidītu slimības un ļaunumu, senāk izplatīta tradīcija bija putnu dzīšana. Putni simbolizēja ļaunumu un slimības, tāpēc, aizdzenot tos no sētas un lauka, tika aizdzītas arī slimības un citas likstas. Nav jāskumst arī tiem, kas Lieldienas pavadīs pilsētā - simboliski no dzīvokļa palodzes var aizdzīt vismaz kādu balodi.Priecīgas Lieldienas!
Lieldienu ticējumi: Slaidas kājas, sārtus vaigus un labu veselību!
Kaut "vidējais latvietis" vairs sen nenošķir senču svinēto Lielo dienu, ar kuru atzīmēja brīdi, kad diena kļuvusi vienāda garuma ar nakti un gaisma uzveic tumsu (šogad – 18.martā), un kristīgās Lieldienas, kurās piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanās laiku, šie pavasarīgie svētki aizvien nav iedomājami bez labas devas tradīciju un ticējumu, ko vērā ņēma mūsu senči.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.