Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Mājokļu zemās kvalitātes galvenais iemesls — milzu pieprasījums un neizvēlīgi patērētāji

Ar valsts regulācijas palīdzību piebremzētajā tirgū vajadzīgs izglītots patērētājs, kurš prasītu kvalitatīvu mājokli nesenā tirgus buma apreibinātajiem attīstītājiem un būvniekiem, — tāds bija Rīgas domē žurnāla Kur dzīvot… pirmdien sarīkotās profesionāļu diskusijas galvenais secinājums. Tomēr par instrumentu, kas palīdzētu pircējiem tirgus pārmaiņās pareizi vērtēt produktu un izlemt, kur vērts ieguldīt savu naudu, vienota viedokļa saaicinātajiem nebija.

Lietpratēji visai kritiski vērtē Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas (NĪPAA) un Urban Art speciālistu veidoto mājokļu klasifikatoru, par kuru Diena rakstījusi iepriekš. Tas vēl nav pabeigts, tomēr jau atzīts par pārāk tehniski detalizētu. Autori to vēl pilnveidos, taču galvenie iebildumi pielietošanai bija neskaidrie vērtētāju — ekspertu un finanšu avoti.

Būvinspekciju nepiesauc

Diskusijā nepiedalījās un visai maz vērības tika veltīts būvniecības kvalitātes kontroles galvenajai institūcijai — Valsts būvinspekcijai, kuras nepietiekamie profesionālie un finanšu resursi, visticamāk, ir viens no galvenajiem iemesliem jauno mājokļu kvalitātes kritumam. Konkrētus jauno namu brāķa piemērus vairākkārt aprakstījusi Diena. Saruna par būvnieku atbildību kvalitātes nodrošināšanā bija īsa un vispārīga, un neviens attīstītājs, pret kuru darbu izvirzītas pretenzijas, diskusijā nepiedalījās.

NĪPAA klasifikators tomēr tika atzīts par paraugu pircējam, lai zinātu, kādi jautājumi uzdodami pārdevējam. Pēc tā veidotājas, Urban Art speciālistes Benitas Frēlihas skaidrojuma, šī vērtēšanas sistēma top pēc apgāztas piramīdas principa, ar katru nākamo pakāpi arvien detalizētāk izsverot dažādus konkrētā projekta aspektus. Tā pirmie divi līmeņi jau ir izmantojami, lai cilvēks saprastu, vai viņa nolūkotais dzīvoklis atbilst prasībām. DnB Nord Bankas pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis teic, ka šis klasifikators nav īsti izmantojams bankām, kuras kredītu izsniegšanai par svarīgiem uzskata īpašuma nākotnes vērtību un garantijas.

Jāveido sistēma

Lai vērtētu jauno mājokļu kvalitāti, vispirms jāizveido atbilstīga sistēma, uzsver Ervīns Butkevics, Northproject izpilddirektors. "Pasaulē eksistē šādi reitingi, ko veido gan organizācijas, gan privātfirmas. Reitingam jāatbilst vispārpieņemtiem standartiem, un par vadošiem šobrīd Eiropā tiek uzskatītas TEGOVA vadlīnijas no 2003.gada oktobra, kas neizslēdz arī nacionālās īpatnības," stāsta speciālists. Vācijā saskaņā ar tām izstrādāta programma ar 29 kritērijiem nekustamā īpašuma objektu vērtēšanai. Te izsvērts katrs no kritērijiem, kas noderētu Latvijas klasifikatorā, uzskata E.Butkevics.

Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņš Straume uzskata, ka šāda sistēma, balstoties uz NĪPAA klasifikatoru, varētu tapt Ekonomikas ministrijas veidotās būvniecības informācijas sistēmas ietvaros. "Līdzīga sekmīgi darbojas vairākus gadus Igaunijā, un tas atrisinātu finansēšanas jautājumu, jo tam paredzēti budžeta līdzekļi."

Biedrības Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns tam nepiekrīt, jo efektīvāka par birokrātisko ir "brīvprātīga trešās puses sistēma, kura var elastīgi reaģēt uz tirgus un patērētāju prasībām".

Pēc E.Butkevica domām, izšķirīga būs vērtēšanas sistēmas vadītāja profesionalitāte, turklāt "būtu labi, ja viņš būtu neitrāls". Šādas vienības darbības izdevumi lēšami 100—150 tūkstošu latu gadā, un pagaidām to nevar radīt Latvijas patērētāju sargi.

Tirgus piespiež

"Paaugstināta pieprasījuma apstākļos, kad pircējam nav laika izsvērt, apdomāt, vērtēt pērkamo mājokli, nevar būt laba kvalitāte. Šobrīd šie nosacījumi ir beigušies," secina I.Vamzis. "Pirktspēja kritusies, pateicoties regulācijai, pircēji sāk pētīt, izvēlēties, vairs neparaksta līgumus uz ātru roku." Pēc viņa teiktā, ātrāk un vieglāk ieviešama reputācijas aptauju sistēma, kad jauno māju iemītnieki var paust secinājumus par konkrēta mājokļa kvalitāti. Tas palīdz izvēlēties citiem pircējiem, kas vērtē tā paša attīstītāja un būvnieka veikumu.

"Šādi vērtējumi svarīgi attīstītājiem, kuri strādā ilgtspējīgi. Vienas dienas attīstītājam izglītots pircējs ir bīstams," teic projekta Rivera attīstītājs, SIA Lielupes nams pārstāvis Oskars Apse, "tomēr tas var radīt neskaidrības, jo nevar samest visus projektus vienā katlā. Rivera ar celtniecības izmaksām 2000 eiro par kvadrātmetru nav salīdzināma ar ekonomisko klasi, kur domā tikai par līdzekļu taupīšanu."

Ekonomisko mājokļu attīstītāja SIA Arida valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Sotņikovs nepiekrīt, ka būtu liekama vienādības zīme starp ekonomiskās klases un zemas kvalitātes mājokļiem. "Mūsu mājas atbilst klientu prasībām, un tie mums ir piekasīgi, jo 30% mūsu dzīvokļu pircēju strādā celtniecībā," stāsta A.Sotņikovs. Šī attīstītāja mērķis ir arī padarīt mājas apsaimniekošanu iespējami izdevīgu, lai maksa nepārsniegtu un pēc laika būtu pat mazāka par pašvaldības namu apsaimniekošanas maksu. A.Sotņikovam nebūtu iebildumu, ka ekonomiskās klases mājokļi tiktu vērtēti kādā konkrētā sistēmā, jo tie tiekot būvēti atbilstīgi normatīviem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko