Modes dizainerei Natālijai Jansonei veselīgs dzīvesveids tagad ir ikdienas norma. Par to viņai vairs īpaši nav jāpiedomā un sevi jāpiespiež. Sakārtota domāšana, sakārtots ķermenis un labs garastāvoklis ir viņas veselības stūrakmeņi.
Kas parasti ir jūsu ledusskapī?
Ledusskapī bieži ir jēla gaļa, ko gatavoju. Noteikti ir biezpiens, bet dažkārt nav nekā. Neveselīgus produktus tur neatrast. Kad aizeju ciemos vai svētkos, tad gan noraujos un ēdu pat majonēzi, bet ikdienā tādas lietas ēdu arvien mazāk un mazāk. Tā ir norma, par kuru vairs nedomāju. Vakar Rimi pirms manis jauna meitene pirka čipšus. Mani tas šokēja, šķita - kāpēc viņai vispār kaut ko tādu pārdod. Vislabākais ir pats vienkāršākais ēdiens, piemēram, putras. Principā domāšana nosaka visu. Ēdienu ar lūgšanu pirms tam var darīt daudz labāku.
Skaitāt E burtiņus?
Jā. Agrāk tam nepievērsu uzmanību un ēdu lietas ar lielu skaitu E, bet pamazām jutu, ka organisms arvien mazāk un mazāk spēj pārstrādāt tādu produkciju. Viens ir jūtīgāks, cits mazāk, bet es jūtu. Ķermeni gribas ilgāk saglabāt skaistu. Domāju, ka ģenētiski modificēta pārtika nenodara tik lielu ļaunumu kā, piemēram, pesticīdi. Mūsu genoms ir aizsargāts, bet pesticīdi, kas domāti, lai kartupelis ilgāk saglabātos svaigs, tie gan iespaido veselību.
Kā nonācāt pie tā, ka veselīga domāšana tagad ir norma?
Agrāk jaunībā bija cits dzīves režīms, smēķēju un bija liela
nakts dzīve. Kad man jautāja - kā es tik labi izskatos, tad
smejoties atbildēju, ka vajag daudz pīpēt un dzert. Vēlāk sapratu,
ka izsmēķēju tonnu tabakas, bet ne tikai. Vēl arī papīru, kurā tā
ietīta. Sajutu atkarību. Taču esmu diezgan neatkarīgs cilvēks.
Gribēju pārmaiņas. Izmēģināju daudzus produktus - kas ir labāks,
kas garšīgāks. Taču nekas nav būt labāks par mājās gatavotiem
ēdieniem, pat no vienkāršiem produktiem. Izņēmums ir pāris
restorānu, kur veselīgi gatavo.
Vai prieks ķermenim ir arī sports?
Sportoju jau bērnībā, kad dzīvoju Pēterburgā, tad gāju uz mākslas vingrošanu. Tas deva māku vai intuīciju sajust ķermeni. Tagad sportošana saistās ar locīšanos un staipīšanos, neko aktīvu negribas. Meita trenējas mākslas vingrošanā, un es mēģinu to darīt mājās kopā ar viņu. Principā - cik lokana mugura, tik lokans cilvēks dzīvē. Uz vecumu viss kļūst stīvāks, grūtāk pieņemt arī jaunas idejas. Ja lokana mugura, arī smadzenes daudz elastīgākas.
Vienu reizi nedēļā eju uz limfodrenāžas masāžām, tas palīdz vielmaiņai. Uz galvas nestāvu, bet ir tāds speciāls aparāts, kurš pagriež otrādi un tad, cik varu, tik palieku kājām gaisā.
Mēģinu celties septiņos - vienā un tajā pašā laikā pat tad, ja
nav jāiet uz darbu. Tas man dod stimulu, no rīta varu palasīt
grāmatu, izstaipīties. Jebkurā askēzē, kad liec vai piespied sev
kaut ko darīt, pēc indiešu vēdām, atbrīvojas enerģija, rodas spēks.
Stress jūs iespaido?
Esmu stresaina, bet ceru, ka arvien mazāk. Ja tagad stresošu par krīzi, tad nebūs spēka tikt ar to galā. Dienas režīms man saspringts, pietiekami strādāju, bet esmu arī diezgan slinka. Dzīvē tagad manāms paātrinājums it visā. To esam ieguvuši arī ar mobilo telefonu izgudrošanu un autiņbiksītēm. Autiņbiksītes atbrīvo no mazgāšanas, bet, no otras puses, atņem meditatīvu darbu mazgājot. Mobilais telefons - ģeniāls izgudrojums, jebkurā laikā var sazināties ar cilvēkiem, bet no otras puses - tas atņem pārdomāšanas laiku starp tikšanām.
Kā gūstat mieru?
Domāju, ak Dievs, paliec mierā (smejas)! Mieru atgūstu sēžot un
izdomājot, kas būs un kas mainīsies, novērtēju situāciju. Ja
nelīdz, tad vairākas reizes lasu lūgšanu vai arī atkārtoju kādu
teicienu. Tas arī ir veids, kas palīdz aizmigt.