"Pavasara aļģu ziedēšana apdraud Baltijas jūras ekosistēmu tik pat daudz kā vasaras t.sk. zilaļģu ziedēšana," skaidro Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs. "Aļģu ziedēšanas apjomi, piemēram, Baltijas jūras atklātajā daļā būtu pielīdzināmi 1 0 smago automašīnu kravām, kas pilnas ar aļģēm. Ja šīs kravas mašīnas ar aļģēm nostātos rindā, tas būtu tik pat daudz kā ceļš no Norvēģijas ziemeļiem līdz Gibraltāram un atpakaļ, jeb 12 000 km!"
Kad pavasara ziedēšanas aļģes grimst jūras gultnē un sadalās, tās sāk patērēt skābekli, kas atrodas zemākajos slāņos. Pavasara aļģu ziedēšanas laikā aļģes ir tik daudz, ka, piemēram, Rīgas jūra līcī un Somu līcī, teorētiski tiek patērēts viss pieejamais skābeklis līdz 2,5 m augstumam no jūras gultnes. Salīdzinājumam Baltijas jūras atklātajā daļā šāds teorētiskais skābekļa trūkums būtu novērojams līdz 1,6 m augstumam no jūras gultnes. Tas savukārt veicina mirušo zonu izplatību, kuru rezultātā samazinās tādu nozīmīgu zvejojamo zivju kā mencas un butes daudzums. Pavasara aļģu ziedēšana arī turpina eitrofikācijas - jeb Baltijas jūras aizaugšanas apburto loku, atbrīvojot fosforu jūras gultnē.
"Skābekļa daudzums jūras gultnē jau tā ir neliels un pavasara aļģu ziedēšana vēl vairāk aizkavē jūras atveseļošanos, veicinot mirušo zonu izplatību," skaidro Uģis Rotbergs.
Pavasara aļģu ziedēšana galvenokārt ir atkarīga no slāpekļa ieplūdes jūrā no lauksaimniecības, notekūdeņiem un sadegot fosilajam kurināmajam. Pavasara aļģēm nogrimstot un sadaloties, mirušajās zonas nereti tiek atbrīvots fosfors, kas vēl vairāk spēcina zilaļģu ziedēšanu vasarā. Zilaļģēm savukārt var bagātināt ūdeni ar slāpekli. Un viss process sākas atkal no gala.
"Pavasara un vasaras aļģu ziedēšanas apburtais loks skaidri parāda, ka nepieciešams samazināt gan fosfātu, gan nitrātu nonākšanu Baltijas jūrā," uzsver Rotbergs. "Iespējams veikt vairākas salīdzinoši lētas un efektīvas darbības, lai attīrītus notekūdeņu un samazinātu to nonākšanu jūrā, t.sk. fosfātu izmantošanas aizliegumu veļas mazgājamajos līdzekļos. Tai pat laikā eitrofikācijas problēmu Baltijas jūrā nebūs iespējams atrisināt, ja netiks veiktas nopietnas reformas Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politikā."