Paldies Dieviņam man ir pasakains dēls, bet šobrīd vairāk negribu bērnus, negulētas naktis, piekalta mājai! Kā tētis man vīrs ir lielisks, iet ar puiku tagad malku skaldīt ziemai, gāja vasarā makšķerēt ar spēļu makšķerēm utt. Esam runājuši, par to daudz un dikti, bet vienmēr ir atbilde pretī, bet vēl 2 gadus Tu izturēsi, Tu spēsi to, tā taču mūsu nākotne utt. Kā es domāju par šo tēmu tā man liekas, ka man mati sāk celties stāvus... Vai ir kāds veids, kā vēl paskaidrot savu nostāju?****
Atbild: Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste
Labdien, liekas, ka neviens nevar dot padomu, kā būtu pareizi vai nepareizi... Bet es teiktu, ja iedomājamies par mīlestību, ko ir pelnījis ikviens bērniņš viņš/a var saņemt tikai tad, ja tētis un mamma patiesi vēlas un ir gatavi to dot. Bērns nav lieta un racionāls apsvērums nevar būt vienīgais, ir svarīgi būt arī emocionāli gataviem abiem vecākiem. Sievietei šajā situācijā ir iespējas izvēlēties un pieņemt tādu lēmumu, kas atbilst viņas pārliecībai. Otra iespēja ir pakļauties otra cilvēka lēmumam, bet tad arī būt gatavai, ar to samierināties bērnus audzinot, ņemot vērā ka šis ir „ilgais projekts” visam mūžam. Lai izdodas pareizo izvēli izdarīt, noteikti par labu bērniņam...
Raksts tacis sadarbībā ar mammamuntetiem.lv .