Kāpēc dibinām šādu sabiedrisko organizāciju tieši tagad? Ir pēdējais laiks, jo daudzdzīvokļu mājas, kas celtas pirms 30, 40 gadiem, tagad vienlaikus sāk iziet no ierindas, — saka Latvijas Universitātes dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere, kas ir viena no Dzīvokļu īpašnieku savienības dibināšanas iniciatorēm. Paredzēts, ka tā kļūs par līdz šim Latvijā plašāko savienību, kas apvienos dzīvokļu īpašniekus un pārstāvēs viņu intereses. Sabiedrisko organizāciju dibinās 11.aprīlī, un galvenie tās darbi būšot aicināt likumdošanā konkretizēt dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumus, kā arī viņus izglītot, lai "namu iemītnieki beidzot saprastu, ka atbildība nebeidzas aiz sava dzīvokļa sliekšņa".Organizācijas plāni
- Sakārtot likumdošanas bāzi par dzīvokļu īpašumu un būvnormatīviem par daudzdzīvokļu māju uzturēšanu, nosakot dzīvokļu īpašnieku atbildību par daudzdzīvokļu mājas ekspluatāciju, tajā skaitā par kopīpašumā esošām būvkonstrukcijām un inženiersistēmām
- Paaugstināt dzīvokļu īpašnieku izglītības un kompetences līmeni dzīvojamo māju uzturēšanā un apsaimniekošanā, izveidojot informācijas centru un organizējot apmācības, seminārus u.c.
- Veikt socioloģiskos pētījumus, apkopot rezultātus un veidot datu bāzi mājokļu uzturēšanas un apsaimniekošanas jomā
- Ieviest jēdzienu "labas prakses māja"
- Piesaistīt valsts atbalstu māju renovācijai, izveidot tās finansēšanas metodiku, kas būtu pieejama visiem dzīvokļu īpašniekiem
Neviens nepārstāvēja
Kopumā, pēc valsts aģentūras Mājokļu aģentūra (MA) datiem, visā valstī ir aptuveni 430 000 dzīvokļu īpašnieku, bet "viņu intereses valsts mērogā neviens nepārstāv", saka MA mājokļu apsaimniekošanas departamenta direktore Īrisa Simanoviča. "Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mums normatīvo aktu izmaiņas vai jaunumi jāsaskaņo ar sabiedrības viedokli. Ir vairākas mājokļu apsaimniekotāju apvienības, bet otras puses — dzīvokļu īpašnieku viedoklis nekad nav ticis plaši pārstāvēts," stāsta Ī.Simanoviča, paužot, ka nu MA varēs jautāt arī pēc dzīvokļu īpašnieku ierosinājumiem. Arī Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta vadītāja Ilze Oša uzskata, ka "ir pozitīvi, ka beidzot būs vienota dzīvokļu īpašnieku sabiedriskā organizācija, varēsim ar viņiem skaņot projektus".
Jānosaka pienākumi
Jaunās sabiedriskās organizācijas pirmais darbs būšot aicinājums sakārtot normatīvos aktus. "Likumdošanā skaidri jānorāda dzīvokļu īpašnieku pienākumi un tiesības. Viņš ir karalis un tāpēc pieņem visus lēmumus — kā jātīra kāpņutelpas, cik bieži jātaisa remonti, kā remontēs, vienlaikus jāsaprot, ka pretī ir arī viņa atbildība un naudas maks," saka L.Šnīdere.
Viņa atzīst, ka "nav tā, ka Latvijā nekas šajā lietā nebūtu darīts", kā piemēru nosaucot MA izstrādātos metodiskos norādījumus par mājokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. "Bet tos lasīt nevienam nav pienākums," teic L.Šnīdere, tāpēc tos vajadzētu pārvērst par Ministru kabineta noteikumiem. Lai uzlabotu namu apsaimniekošanu valstī, jaunā organizācija atbalsta arī apsaimniekotāju sertifikācijas ieviešanu.
Arī pēc Ī.Simanovičas domām, nepieciešams sakārtot dzīvokļa īpašumu un apsaimniekošanas reglamentāciju. "Pie manis nāk un sūdzas dzīvokļu īpašnieki par apsaimniekotājiem, kuri savukārt nāk un sūdzas, ka neko nevar izdarīt par 15 santīmiem kvadrātmetrā, turklāt kopsapulcē visi iedzīvotāji izlemjot nemaksāt un nekādus darbus neveikt. Ko tad lai apsaimniekotājs dara?" stāsta ierēdne, piebilstot, ka daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji bieži gaidot, kad valsts vai pašvaldība saremontēs viņu māju. Tas neesot pareizi — "ja cilvēks būvē privātmāju, viņš taču negaida, kad valsts pēc pieciem gadiem salabos jumtu, bet pats sakrāj naudu un to izdara", saka Ī.Simanoviča.
Domā pārāk šauri
Viens no jaunās organizācijas iniciatoriem, dzīvokļu kooperatīva Staburags vadītājs Ilmārs Zāģeris arī pats saskāries ar šādu attieksmi: "Māja ir tādā stāvoklī, ka nedrīkst atlikt jumta remontu, bet pirmajā stāvā dzīvojoša sieviete saka — man to jumtu nevajag, man ne sniegs, ne lietus traucē. Tas pats ir par ēku galu siltināšanu — vidējos dzīvokļos dzīvojošiem to nevajag. No šādiem kaimiņiem cieš pārējie iemītnieki, kas grib dzīvot sakārtotā vidē un vēlas izremontētu kāpņutelpu, puķu dobes, apgaismojumu utt."
Šobrīd par to, ka dzīvokļa īpašnieks nepiedalās mājas uzturēšanā un remontā, viņam nekas nedraud. Ī.Simanoviča uzskata, ka jāizveido apsaimniekošanas inspekcija, kas raudzītos, kādi darbi katrā mājā netiek izdarīti, sūtīt brīdinājumus, piemēram, par jumtiem, kas apdraud garāmgājējus, un uzlikt par to reālus sodus dzīvokļu īpašniekiem.
Grib sakārtot galvas
"Tas, ka vairākums dzīvokļu īpašnieku neko vairāk par notiekošo aiz sava dzīvokļa durvīm neinteresējas, ir lielākā problēma," uzskata L.Šnīdere, atzīstot — lai uzņemtos atbildību un sāktu rīcību, nepieciešamas zināšanas. Tādēļ otrs galvenais savienības darbs būs "sakārtot galvu dzīvokļu īpašniekam" un paaugstināt viņa kompetenci. Organizācija plāno izveidot informācijas centru, kurā būtu jurists un māju tehniskā stāvokļa speciālists, pie kuriem dzīvokļu īpašnieki varētu griezties pēc padomiem. Ja savienībai no Sabiedrības integrācijas fonda izdosies dabūt līdzekļus, tad centrā konsultācijas būs bezmaksas, ja ne — tad maksas. Tiek apsvērta arī iespēja centrā piedāvāt iedzīvotājiem uz kopsapulces lēmuma pamata pasūtīt mājas tehnisko ekspertīzi, energoefektivitātes projektu.
Nāksies kļūt aktīvākiem
Dzīvokļu īpašnieku sabiedriskās organizācijas dibināšanas sapulcē 11.aprīlī varētu ierasties 150 līdz 200 dzīvokļu īpašnieku no visas Latvijas — "paši aktīvākie, kas saprot, ka pienācis laiks sakārtot savu vidi," prognozē L.Šnīdere, piebilstot: "Tiklīdz būsim kādu darbu padarījuši, pierādījuši, ka varam kaut ko panākt, aicināsim pievienoties vēl."
Viņa pārliecināta, ka dzīvokļu īpašniekiem būs jākļūst aktīvākiem, jo
neizbēgamā apsaimniekošanas maksas kāpšana radīs vēlmi sekot līdzi tam,
kur paliek viņu nauda. Turklāt "jauno projektu strauja attīstība
liecina, ka latviešiem ir vēlme sakārtot savu vidi". "Mēs pērkam
dzīvokli jaunajā projektā cerībā, ka tur viss ir kārtībā ar kāpņutelpu,
labiekārtojumu, kaimiņiem, bet nav jāizgāž milzu nauda, lai to pašu
iegūtu savā vecajā daudzdzīvokļu mājā, ir tikai jāsakārto galva," teic
L.Šnīdere.