Ģimenes stāstītais vedina domāt, ka namīpašniece savulaik neapdomīgi noslēgusi sev neizdevīgus īres līgumus un tagad dažādām metodēm mēģina tos pārslēgt vai lauzt, gan pagaidām nemeklējot tiesāšanās ceļu.
Strīdīgais līgums
Nesaskaņas starp kāda Pārdaugavas nama saimnieci Gitu Vanagu un ģimeni sākās pēc tam, kad viņi atteicās maksāt vairāk kā divas reizes lielāku īres naudu, nekā noteikts līgumā. 2002.gadā noslēgtais dokuments ar termiņu līdz 2100.gadam nosaka nemainīgu īres maksu. Līgumā nav atrunāts tās pieaugums, ņemot vērā inflāciju, izmaksu sadārdzināšanos u.tml. Ailīte zem dokumentā ierakstītā punkta "Maksājumu kārtības izmaiņas īres līguma darbības laikā" nav aizpildīta. Līgumu var grozīt, tikai abām pusēm vienojoties.
No vienas puses, ir saprotams namīpašnieces teiktais, ka līgumā noteiktā 40 latu īre šodienas situācijai nav adekvāta un viņa meklē risinājumu, Dienai atzīstot: "Tā bija mana šausmīga kļūda noslēgt šādu līgumu." Tomēr taisnība ir īrniekiem, kuri norāda, ka pie namīpašnieces kļūdas nav vainīgi. Tas nedod tiesības "mūs tiranizēt", teic Pēteris. Turklāt, redzot straujās izmaiņas nekustamo īpašumu tirgū, ģimene pēdējos gadus labprātīgi maksāja vairāk par noteikto summu. Anna uzskata, ka arī savulaik par īres tiesībām samaksātā nauda 5200 ASV dolāru jāskaita klāt pie īres maksas. Ģimene dzīvokli arī pamatīgi izremontējusi.
Jaunu līgumu
Tomēr galvenais strīda cēlonis ir juridiska rakstura: jauna līguma nepieciešamība ar pilngadīgo un patstāvīgu dzīvi sākušo Pēteri, jo esošais slēgts ar viņa māti, bet vecāki dzīvoklī vairs nedzīvo. G.Vanaga uzskata, ka dēls to dara nelikumīgi, jo nav pārslēdzis līgumu. Savukārt ģimene uzskata, ka tas nav jādara, jo līgumā ir atruna: "Šis īres līgums var tikt pārrakstīts (ar šiem pašiem noteikumiem) īrnieces dēlam."
G.Vanaga norāda uz divām niansēm: vārdu salikumu "var tikt", jo "var arī netikt", kā arī norādi "pārrakstīts", tātad "jāpārraksta jeb jāpārslēdz". Turklāt, pēc namīpašnieces domām, vārdi "ar šiem pašiem noteikumiem" var arī nenozīmēt "ar to pašu īres maksu".
Savukārt ģimene saņēmusi juridisku konsultāciju, ka likums Par dzīvojamo telpu īri nosaka - tas, ka īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, vai citas personas ir pagaidu prombūtnē, īres attiecības neietekmē, ja tie izpilda visus pienākumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu. Uz to G.Vanaga norāda: "Anna man jau pusotra gada īri vairs nemaksā, uz dokumentiem parādās cilvēks, kurš patvaļīgi ievācies dzīvoklī un pats patvaļīgi pieņēmis lēmumu, ka maksās to pašu īri!" Pēteris pirms gada nosūtījis G.Vanagai vēstuli, aicinot sakārtot attiecības, taču atbildi nav saņēmis.
Nesaskaņotas sankcijas
Tā vietā, lai sēstos pie sarunu galda par iespējām īres līgumu pārskatīt, G.Vanaga nosūtīja ģimenei brīdinājuma vēstuli: "Oficiāli Jūs brīdinu, ka esmu pieņēmusi lēmumu noteikt īres maksu (..)" Klāt pievienots arī jauns līgums. "Kopš šīs vēstules namīpašniece uzskata, ka es nemaksāju īri pilnā apmērā, lai arī līgums nav parakstīts," stāsta Pēteris. Namīpašniece argumentē - sarunas nav iespējamas, ja ģimene no tām izvairās un ir "naida pilna".
Tālāk, kā stāsta ģimene, nāca "sankcijas". Viņiem atņemts nama kāpņu telpā izbūvētais skapis sadzīves lietām. Tur kādreiz atradusies tualete, bet ģimene to iebūvējusi dzīvoklī. Atņemta arī garāža "tāpēc, ka prasīju kvīti par garāžas īres naudu", atminas Pēteris. G.Vanaga skaidro - tualete bija nama koplietošanas telpa un ģimenes līgumā nav minēta, arī par garāžu nekāds līgums nebija noslēgs: "Tas ir mans īpašums. Man izauguši bērni, viņiem ir mašīnas, un es domāju, ka maniem bērniem ir priekšroka."
Visbeidzot ģimenei nule atlauzts malkas šķūnītis, un malka izmesta pagalmā. Kā argumentu namīpašniece minējusi to, ka Pēteris maksā tikai daļu noteiktās īres, tāpēc šķūnītis nepienākas un saimniece to izīrēšot citam. Par notikušo informēta policija. G.Vanaga stāsta, ka Annai jau pirms krietna laika nosūtīts aicinājums noslēgt līgumu par nedzīvojamo telpu izmantošanu, uz ko īrniece nav reaģējusi: "Es nevaru šeit nodarboties ar labdarību." Arī pārējie īrnieki šķūnīšus nelietojot par brīvu.
Dara, kā grib
Nesaskaņas radījis īpašnieces kategoriskais atteikums Pēterim dot bankas konta numuru, lai īres maksu varētu pārskaitīt uz banku, nevis katru mēnesi nest personīgi īpašniecei uz viņas dzīvokli. "Tajā mājā notiek tikai tā, kā saimniece grib. Tagad viņa rada tādus apstākļus, lai mēs dzīvokli atstātu," saka Anna. Kad nesen dzīvoklī sācis tecēt ūdens caurā jumta dēļ, saimniece minējusi to pašu argumentu - īre netiek maksāta pilnā apmērā, tāpēc jumts labots netiks.
G.Vanaga gan cer, ka vēl spēs ar īrniekiem problēmas atrisināt "civilizētā veidā", jo nav ieinteresēta tiesāties. Savukārt ģimene nolēmusi vērsties tiesībsargājošajās institūcijās pēc palīdzības. Diena jau rakstīja par laikietilpīgo un sarežģīto īres prasību tiesvedību, kuras risināt varētu īpašas īres tiesas. Valsts un pašvaldības amatpersonas šo problēmu atzīst, tomēr katram ir atšķirīgs viedoklis par labāko risinājuma veidu. Ziņojumu valdībai par īres prasību tiesvedību un tās problēmu risināšanu patlaban gatavo speciāla darba grupa.
Profesionāļu lieta
Pēc ģimenes teiktā, patiesībai neatbilst arī daļa namsaimnieces stāstītā par "cīņu ar alkoholiķiem", par ko Diena rakstīja iepriekš. Toreiz G.Vanaga stāstīja, ka četrās tiesās tā arī nepanāca skaļu nakts uzdzīvi un alkoholu mīlošas īrnieces izlikšanu no dzīvokļa, tāpēc visbeidzot viņai nopirka īres tiesības citā namā. Annas ģimene gan ne troksni, ne netīrību namā neesot manījusi.
Jurists Reinis Bērziņš, kurš G.Vanagas stāstā atpazina savu klienti, Dienai viņas pieķeršanos grādīgajiem dzērieniem nevarēja ne noliegt, ne apstiprināt - viņa uz sarunu nākusi "tīra, kārtīga" un skaidrā prātā. "Problēmu sākums bija tas, ka namīpašniece gribēja bez pietiekama pamata paaugstināt īres maksu," skaidro R.Bērziņš. Arī viņš norāda uz īpašnieces nemākulīgi slēgtajiem līgumiem, kuri tagad viņai "bendē biznesu".
Četru tiesas procesu iznākumi namīpašniecei par sliktu bijuši dažādu juridiski pamatotu nianšu dēļ - vai nu nevarējusi pierādīt īrnieces pārkāpumus, vai arī nav prasījusi skatīt lietu pēc būtības. "Visas problēmas rodas, ja jau pašā sākumā pieļauj kļūdas un neizprot sava biznesa būtību," teic R.Bērziņš. Viņš norāda, ka Eiropas praksē namu apsaimniekošana visbiežāk tomēr uzticēta profesionāļiem. "Nav runa par to, ka pedagogs, aktieris vai ārsts nevar būt namīpašnieks, taču, iesaistoties šajā biznesā amatierim, cieš gan pats nama saimnieks, gan viņa īrnieki," secina jurists.