Kāds ir tavs dienas ritms?
Ilgi esmu centies, lai nav jāstrādā piecas dienas nedēļā. Mēģinu kādās trīs ar pusi tikt darbiem cauri. Radio tam ir ļoti veiksmīgs piemērs, jo būtībā strādāju divas stundas nedēļā. Tas ir feini!
Kas ikdienā palīdz uzlabot veselību?
Vispirms tas, ka mašīnā piesprādzējas. (Smaida.)
Un vēl?
Slēgtajā parciņā pie mājām var labi skriet - tā ir nenovērtējama
vērtība. Un es to cenšos izmantot. Ja no rīta man nav jābūt
šausmīgi agri darbā, tad stundiņu paskrienu pa mežu. Vakarā arī
varu aiziet paskriet. Atkarībā no noskaņojuma un atlikušā laika tie
ir 4-10 kilometri.
Skrien divreiz dienā?
Neiespringstu par ritmu. Kad sanāk, tad paskrienu. Piemēram, vakar
bija jau krēsla, kad sāku skriet. Sapratu, ka atpakaļ skriešu
tumsā, taču to mežu zinu - tikai kadiķi un priedes, nekādi bubuļi
neskraida.
Šādā skrējienā paņem līdzi arī draugu?
Nē, ar draugu es braucu uz Cēsīm. Otrdienās tur notiek orientēšanās sacensības Meridiāns. Pusdiena tiek norakstīta, lai kādu stundu orientētos mežā.
Kur slēpjas burvība?
To darīju jau bērnībā. Es nemēģināšu katram ieskaidrot, ka jāskrien stundu pa mežu ar ērcēm un stirnām. Katram savs. Braucam ar draugu jau gadiem. Tas ir kā rituāls.
Ar ko vēl nodarbojies?
Varbūt nav tik veselīgi, bet sportiski - esmu nobraucis visus
Latvijas čempionāta kartingā posmus. Visu vasaru ir braukts reizi,
divreiz nedēļā treniņos jau otro sezonu. Arī ar supermoto braucu
jau septiņus gadus. Ar mocīti palecies un lido tramplīniņu pa gaisu
- nu, forši, tu 100 kilogrami, dzelzītis 100 kilogrami. Bum, atkal
zemē! Tur ir dažādība, interese un adrenalīns.
Braucot treniņos, izdodas atpūtināt arī domas?
Ja sāc kaut ko funktierēt par mājās palikušajām netīrajām zeķēm - čau! Tas, ka tu iekrāmē galvā failu par trasi, - izmēž ārā visu pārējo.
Vai jūties apmierināts?
Tikko sāku būt apmierināts, tā sāku laist muļķi. Tad atkal saņemos, paskrienu. Disciplīna man ir švakākais punkts.
Kā to mēģini uzlabot?
Izvairos ieiet galējībās ne ar sportošanu, ne ar nesportošanu, ne ar ēšanu, ne ar gulēšanu. Tā notrāpīt pa vidu. Kāds jau teiks, ka dulls - pāri 40 gadiem brauc ar motociklu un var dabūt galu. To jau arī nevar zināt, bet es tomēr cenšos būt uzmanīgs.
Kā vēl tiec galā ar stresu?
Es domāju, ka cilvēkiem pret stresu noteikti palīdzētu neskatīties sevišķi daudz mediju, jo, ieraugot panisko virsrakstu, tu noteikti uzdzen sevi kokā uz kādu brīdi. Mājās es neskatos televizoru.
Kāpēc?
Labāk ar bērnu paspēlēju šahu, kārtis vai eju rotaļās, ālēties ar spilveniem.
Vai ar sešus gadus veco dēlu kopā arī pasportojat?
Viņam patīk braukt ar riteni - dienā var nobraukt ap 20 kilometru. Tādā attālumā no mājas mēs varam aizsniegt kādas četras kafejnīcas, kurās bērnam tiek apsolītais saldums.
Vai ievēro ēšanas likumus?
Biju pieradis celties pēdējā brīdī un neēst brokastis. Līdz sajutu, ka nav kaut kas kārtībā ar kuņģi. Dakteris ieteica no rīta tomēr ēst. Tagad piespiežos apēst vismaz sviestmaizi. Un zini - ir forši!
Kā ar kārumiem?
Agrāk ļoti garšoja, un, cik naudas bija, visu iztērēju - šokolādei. Taču ievēroju, ka labāk jūtos, ja neēdu šokolādi. Toties es dzeru melno tēju ar citronu vai saldo krējumu.
Kas vēl liek justies labi?
Man ir milzīgs multfilmu krājums. Arī no animācijas festivāla
Francijā, uz kuru ar ģimeni braucam katru otro gadu. Skatos, ka arī
bērnam interesē pat vairāk nekā visādi robokopi.
Piesaista multfilmu dzīves vienkāršība?
Sen, pirms gadiem 20, es strādāju animācijas studijā Dauka. Krāsoju multenēm tēlus, pāris filmu uztaisīju, vienā filmā lelles uzzīmēju. Varbūt reiz varētu tajā visā atgriezties. Ja mājās ir brīvas 10, 20 minūtes, noskatos kādu multfilmu.