Raudulīgi bērni pieauguši biežāk slimo
Secinājumi: skolēni, kurus skolotāji raksturoja kā "nelaimīgus", "apātiskus", sasniedzot pusmūža vecumu, piecas reizes biežāk izmantoja darba nespējas lapu. Ziņots, ka šiem cilvēkiem vairāk vērojama tieksme uz depresiju. 5,5% respondentu pusmūžā nebija spējīgi pildīt darba pienākumus kādas pastāvīgas slimības vai invalidātes dēļ. Ceturtdaļa, kurus skolotāji raksturoja kā nelaimīgus, raudulīgus vai stresainus, bieži slimoja vai bija darba nespējīgi. Bieži slimoja arīdzan tie, kuri jau skolas gados laiku pa laikam sūdzējās par veselības stāvokli vai kādām sāpēm.
Pētnieks Maks Hendersons teic — nevar apgalvot, ka bērnībā piedzīvotais veicina biežākas veselības problēmas turpmākajā dzīvē, bet acīmredzami, ka tas ir viens no ietekmējošajiem faktoriem. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiek pieņemts, ka šīs riska grupas (raudulīgie un nelaimīgie bērni) ir uzņēmīgākas pret depresiju un stresu. Protams, tas ir arī viens no biežākajiem slimošanas iemesliem.
Savukārt citi zinātnieki meklē paralēles un skaidro, ka bērni, kuri ir nelaimīgi, skolā apātiski, nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, kur vērojama vecāku neieinteresētība pret bērna sociālo dzīvi. Tas var būt par pamatu nesekmībai skolā, bet vēlāk transformēties uz darba vidi — nolaidībā pret darba pienākumiem. Tādējādi veidojas apburtais loks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.