Ilgāks mūžs
Skriešana pozitīvi iedarbojas uz visu organismu. Šādi iespējams arī pagarināt mūžu, noskaidrojuši Stenfordas universitātes pētnieki. Pirms vairāk nekā 20 gadiem zinātnieki sāka novērot cilvēku grupu vecumā no 50 gadiem.
Pētījuma beigās skrējēju grupā bija nomiruši 15%, bet neskrējēju - 34% cilvēku. Tāpat tika noskaidrots, ka cilvēki, kas regulāri devās skrējienos vai garākās pastaigās, veiksmīgāk spēja tikt galā ar ikdienas uzdevumiem un viņiem kopumā bija vairāk spēka un enerģijas, vēsta Aertzte Zeitung.
Nav nepieciešams ik dienas noskriet pusmaratonu, organisms jau
būs pateicīgs par 60 minūtēm nedēļā. Turklāt labāk ir trīs reizes
nedēļā paskriet 20 minūtes, nekā vienreiz, bet ilgāk.
Garastāvoklis un intelekts
"Sports padara smadzenes efektīvākas," ir pārliecināts Psihiatrijas un psihoterapijas Ulmas universitātes klīnikas direktors Manfrēds Špricers. Universitātes klīnikas pētījumi pierādījuši, ka skriešana, riteņbraukšana un soļošana ievērojami uzlabo cilvēku uztveres spējas - jauni iespaidi tiek uztverti ātrāk un apstrādāti efektīvāk, uzsvēra pētījuma vadītājs Ralfs Reinhards.
Slikts laiks nav attaisnojums, lai paliktu sēžot pie televizora. "Bailes no saaukstēšanās, skrienot aukstā laikā, ir racionāli tikpat pamatotas kā pagājušā gadsimta sākuma Ņujorkas iedzīvotāju bailes no vampīriem, braucot ar metro," Run2 apgalvo 2006.gada Eiropas čempions 10 000 metru distancē Jans Fičens.
***
10 lielākie skriešanas grēki
1. Pārāk ātri
Bieži vien skrējēji, īpaši iesācēji, pārspīlē un skrien par
ātru. Iesācējiem vajadzētu ieelpot pie katra ceturtā, vairāk
trenētiem cilvēkiem pie katra trešā soļa. Pielāgojot savu
skriešanas tempu šādam ritmam, jūs nepārslogosiet organismu.
2. Bez ārsta padoma
Cilvēkiem, kam ir liekais svars, hroniskas saslimšanas vai kuri ir vecāki par 35 gadiem, pirms treniņu uzsākšanas noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistu.
3. Bez iesildīšanās
Pirms skriešanas noteikti vajadzētu veikt pāris iesildīšanās
vingrinājumu, citādi tiek riskēts ar sāpošiem, sastieptiem
muskuļiem nākamajā dienā.
4. Nepiemēroti apavi
Skriešanai nav vajadzīgs dārgs ekipējums, tomēr labos apavos
būtu vērts ieguldīt. Nepiemēroti apavi var nodarīt kaitējumu.
5. Noslēguma sprints
Pēdējās piecās minūtēs vēl saņemties un noskriet maksimālā tempā
- tā tikai lieki paātrināsiet pulsu! Labāk treniņu noslēgt ar
mierīgu skrējienu un stiepšanās vingrinājumiem.
6. Par maz šķidruma
Skrienot jūs svīstat un zaudējat vērtīgās minerālvielas. Lai to kompensētu, skriešanas laikā un pēc tam vajadzētu dzert minerālūdeni.
7. Vēlā vakarā
Starp sportu un naktsmieru vajadzētu būt vismaz divām stundām, citādi pastāv risks neizgulēties, jo miegs būs trausls.
8. Iesācējiem skriet grupā
Bieži iesaka skriet grupās - labākai motivācijai un lielākai jautrībai. Taču iesācējiem vajadzētu uzmanīgi izvēlēties skriešanas partnerus. Skrienot kopā ar cilvēkiem, kuri ir krietni labākā fiziskā formā, ir risks pārforsēt.
9. Pārforsēšana
Nevajag pārpūlēt ķermeni un uzreiz skriet katru dienu veselu
stundu. Pilnīgi pietiek ar pusstundu trīs līdz četras reizes
nedēļā.
10. Daudz liekā svara
Cilvēkiem ar izteiktu lieko svaru nevajadzētu skriet, jo ir ļoti liela slodze uz locītavām. Iesākumā var izlīdzēties ar soļošanu, peldēšanu vai riteņbraukšanu un pāriet uz skriešanu tikai tad, kad daļa lieko kilogramu jau zaudēti.
Avoti: Run2, Lauftreff.de