No muzikālā piedāvājuma, kā jau šovasar tas ir diezgan ierasts, redzēju ļoti nedaudz. Un līdzīgi kā lasīts vairākās recenzijās par nedēļu seno "Positivus" jampadraci, labāko iespaidu atstāja tieši pašmāju izpildītāji. Piemēram, pieredzes bagātie zviedri "Mando Daio" tā arī sava koncerta laikā īsti nesaprata kā iekustināt Liepājas pūli, kamēr dažas stundas vēlāk Radio SWH pārraudzītajā teltī labāko koncertu, kādu šīs grupas karjerā esmu redzējis, sniedza pašmāju profesionālākie britu rokmūzikas tulkotāji "Mofo". Pa kuru laiku Mofo sakrājuši tik daudz radio hitus un pieredzi, lai ar perfektu izpildījumu un pareizu attieksmi "uzspridzinātu" publiku?
Tāpat komplimenti jāvelta mainīgajiem jauniešiem "The Mundane", kuru virsvadītājs Gatis Zaķis mūsdienu Latvijā vienīgais ir panācis roka ideju tulkojumu visdažādāko žanru valodās. Ļoti ceru, ka Gata paziņojums: "Šis bija mūsu pēdējais koncerts", tomēr izrādīsies vēja brāzmu izraisīts joks.
Ārpus mūzikas, manu un pavadoņu nedēļas nogali īpaši iekrāsoja velosipēdu izmantošana! Lai izvairītos no sastrēgumiem un mašīnas novietošanas problēmām, starp viesnīcu un Liepājas pludmali pārvietojāmies uzturot labu fizisko formu jebkurā diennakts laikā.
Sestdienas pēcpusdienā, protams, izdomājām ārzemju viešņai parādīt karostu, aizmirstot, ka karostas tilts vēl aizvien netiek ekspluatēts.
Tā nu, izmetot pamatīgu līkumu, gala mērķī bijām tikai pēc divām stundām. Atpakaļceļā tikpat garu braucienu atkārtot neviens gan nevēlējās. Par laimi, kur gadījies, kur ne, turpat uz ceļa parādījās mikroautobuss. Kaut kā sakrāvām riteņus busa aizmugurē un, samaksājot latu divdesmit par trim velosipēdiem un trim pasažieriem, braucām atpakaļ uz centru.
Tas, ko šodien Latvijas lielākā festivāla sakarā saprotam ar vārdu "rokenrols", var patikt, var nepatikt, var aizraut un var nogurdināt, taču vismaz reizi vasarā uz Liepāju ir vērts aizbraukt - kārtējo reizi par to nupat pārliecinājos.