Pēkšņas izmaiņas skaņas augstumā un frekvencē atgādina signālus, ar kuriem dzīvnieki citiem paziņo par briesmām, teikts pētījumā.
Par briesmām vēstoši kliedzieni rodas, dzīvniekam ātri izgrūžot daudz gaisa caur balseni. Tas rada disonējošu skaņu, kas pievērš citu zvēru uzmanību un izraisa emocionālu reakciju.
Klausoties ASV himnas versiju Hendriksa izpildījumā Vudstokas festivālā 1969.gadā, cilvēki piedzīvo spēcīgas emocijas tāpēc, ka ir ieprogrammēti reaģēt uz spalgām skaņām, uzskata pētnieki.
Līdzīgi iedarbojas arī šausmu filmās izmantotā disonējošā mūzika, piemēram, režisora Alfrēda Hičkoka trillera Psycho dušas ainā izmantotais skaņu celiņš.
Kaut arī disonējoša mūzika izraisa spēcīgas emocijas, tās visbiežāk ir negatīvas, piemēram, bailes vai skumjas, teikts pētījumā.
"Pētījums palīdz izskaidrot, kāpēc rokenrola disonējošās melodijas aizrauj cilvēkus, - tās atmodina mūsos dzīvnieku," sacīja Kalifornijas Universitātes docents un pētījuma līdzautors Gregs Braients.
"Komponisti instinktīvi saprot, kas izklausās baisi, taču nezina, kāpēc," viņš turpina. "Viņi nesaprot, ka izmanto evolūcijas gaitā radušās tieksmes aizrauties vai piedzīvot negatīvas emocijas, kad dzirdam noteiktas skaņas."
Pētnieki pārbaudīja izstrādāto teoriju, izveidojot vairākus 10 sekunžu garus mūzikas fragmentus. Daži no tiem bija viscaur emocionāli neitrāli, savukārt citi sākās mierīgi, taču vēlāk kļuva disonējoši.
Eksperimentā iesaistītie studenti disonējošos fragmentus atzina par aizraujošākiem, taču vienlaikus arī negatīvām emocijām pārpilniem, teikts akadēmiskajā žurnālā "Biology Letters" publicētajā pētījumā.
Citai brīvprātīgo grupai tika atskaņoti tie paši mūzikas fragmenti, taču šoreiz tos pavadīja arī emocionāli neitrāli videoklipi, kuros redzamie cilvēki pastaigājās vai dzēra kafiju.
Otra eksperimenta dalībnieku grupa disonējošo mūziku neraksturoja kā aizraujošāku, taču saskatīja tajā vairāk negatīvo emociju. Eksperiments pierādīja, ka blāvais videoieraksts "nenoslāpēja mūzikas emocionālo saturu", raksta pētījuma autori.