Otrdienas, 15.oktobra, vakarā starp Diena.lv sekotājiem tiks izlozēti pieci ielūgumi divām personām uz koncertu Atspulgi, kuru veidojis Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā sadarbībā ar pianistu Vestardu Šimku, un tas notiks 17.oktobrī Rīgas Domā.
Koncerta nosaukums ir Atspulgi, un programmas idejas autors Sigvards Kļava saka: "Impulss Atspulgiem radās no pašas mūzikas skaņuraksta – kad ūdenī iemet akmentiņu, veidojas mazi vilnīši, atspulgi... līdzīgi kā krītošas zvaigznes debesīs. Tas būs rāms un apgarots domu un sajūtu plūdums. Telpas un skaņas saspēle, kas veido skanisku kolāžu."
Izvēlētās mūzikas autori ir vācu komponists, pianists un skaņu instalāciju autors Hanss Ote, Katalonijas komponists Bernats Vivankoss, kura meditatīvās mūzikas dubultalbumu Latvijas Radio koris ieskaņoja pirms trim gadiem, amerikāņu laikmetīgās mūzikas korifejs, Pulicera prēmijas unMusical America 2013. gada titula Gada komponists ieguvējs Deivids Lengs, kā arī četri Latvijas komponisti: Pēteris Butāns ar mēnesstaru fragmentu no Kora simfonijas Lux aeterna un triju jaundarbu autori Juris Karlsons, Vestards Šimkus un Pēteris Vasks.
Vestards Šimkus par jaundarbu saka: "Ideja par koncertžanra skaņdarbu neparastam ansamblim – klavierēm un korim bez orķestra – manī mājoja jau ilgāku laiku, un Otrais klavierkoncerts Man labvēlīgā tumsā ir tās īstenojums. Darbs ir viendaļīgs, taču tajā ir sakoncentrēti koncertžanram raksturīgie elementi – aktīva saspēle starp solistu un kori (kurš savā ziņā spēlē orķestra lomu), nedaudz pārveidota sonātes forma kā muzikālā stāstījuma pamatelements un virzītājspēks, kā arī izvērsta solista kadence, kura šajā gadījumā atrodas skaņdarba sākumā un vienlaicīgi arī kalpo kā minētās sonātes formas ekspozīcija. Nosaukums, aizgūts no Imanta Ziedoņa dzejoļu krājuma, raksturo ne tikai to, kas ir bijis šī darba idejiskais iedvesmas avots, bet arī vietu un laiku, kādā dzima atsevišķas galvenās šī klavierkoncerta muzikālās līnijas – pastaigājoties pa nomaļiem Kurzemes mežiem kādā skaidrā un tumši mirdzošā janvāra naktī, kad ikviens troksnītis mežā šķiet biedējošāks un ikviens zars un koks – milzīgāks, nekā tas šķistu dienas gaismā. Taču tas ir mānīgi, jo patiesībā šī tumsa ir pavisam sastingusi, mierpilna un labvēlīga, un ar to kontrastē vien manis paša elpa un soļi sniegā."