Septiņpadsmit gadus vecs burātājs vienatnē ar jahtu apbraucis ap pasauli

diezgan pamacošs rakstiņs... te daži uzskata, ka izdarīta liela netaisnība 13 gadus vecai nīdarlandietei, kurai tiesa aizliedza līdzīgā ceļojumā....

nabadziņš.... es šitā , jad krievos biju visu laiku riju "Plānojot, protams, nevarēja paredzēt dažādus negadījumus, piemēram, pārtikas aptrūkšanos un iztikšanu tikai no žāvētiem augļiem un konserviem. Bet ..."

Malacis!

ziķeris!

Varu ieteikt vērsties pie Latvijas Zēģelētāju Savienības, tur Tev ieteiks, kur un kāda veidā var tikt apmācīts burāšanā. + Varu ieteikt jau konkrētu jahtu "Spaniel", ja tā lieta tiešām nopietni interesē un ja Tev nav vairāk par 25 gadiem. Bet tad jau pašam/-ai tālāk jāmeklē kontakti caur Spaniel mājas lapu.

Tas puika ir "young, dumb and full of cum". Būtu kaut kur okeāna vidū atņirdzies, mums visiem būtu jālej par viņu žēlas asaras.

Vai kāds nevar pateikt, kādas ir iespējas izbraukt ar jahtu, cik tas maksā? varbūt var mācīties braukt, par to tīrot klāju, vai kā savādāk?

Tev taisnība. Neesmu. Man ļoti ātri sametas nelabi no šūpināšanas. Tāpēc atturos no šī prieka.

te patiesibu dazi uztver ka melus un otradi ,lai tadu gimenu butu vairak...................

Jet laikam nekad nav pabijis uz jahtas, tikai filmās to redzējis. Pie tam pasaule ir pilna ar burātājiem - vientuļinekiem- pasaules apbraucējiem, pārsvarā tie ir cilvēki jau gados. Ja pavada reisā kaut nedēļu bez nevienas piestāšanās, tad ja paskatās uz fotogrāfijām, tad te nekādu nekārtību neredz. Pie tam gadījums ar rāciju ir tikai viena no nejaušībām, kas var viena gada laikā notikt. Jūra ir pilna ar peldošiem priekšmetiem un konteineriem, pie tam ir gadījumi, kad lielie kuģi tikai ostā atrod pie dzenskrūves troses gabalu un masta driskas no jahtas utt. Tā, ka visu cieņu šim cilvēkam.

Traks puisis, arī labā nozīmē. Bet kur viņš liksies tālāk, ja 17 gados ko tādu paveicis, grūti iedomāties.

Gandrīz no sajūsmas nobira asara... VNK SUPER! Vot, to es saprotu! Džeks ar raksturu. Visu cieņu!

Emocionāli it kā varonis, bet, izlasot rakstu, radās izjūta, ka patiesībā viņš visu salaidis dēlī (aiz savas nekompetences un pieredzes trūkuma) un mēs nezinām cik reizes patiesībā tēvs viņu sagaidījis kādā no ostām ar kuģa mehāniķa somu rokās... Pavirši izturējās pret sakaru tehniku, nekontrolēja, kas notiek uz klāja, kajītē - bardaks, vismaz to sakopt jau nu varēja. Bišķu pārvērtēja savas spējas, jahtu tomēr jāvada komandai, tā nav nekāda laiva. Vienīgais, ko apbrīnoju - drosmi. Laikam jau jābūt bišķu dullam, lai uz to parakstītos un, kas pats galvenais, - nepārtrauktu ceļojumu, jo daudzi citu būtu pārtrukuši, bet viņš spītīgi ķepurojās tālāk. Īsts amerikaņu daredevil.

Prieks bija lasīt šo rakstu, par drošširdīgu cilvēku, kuriem pieder pasaules āres

Neticu! Un neviens mani nepārliecinās, ka tas ir paveikts!