Speķpīrāgi, ne dzintari

Brauksim uz to pusi!

piekrīt pēdējam komentam, jo ir viens no amerikas auto braucējiem uz Akmeņragu ;o)

Ja rudenī Akmeņraga bāku un tās apkaimi ar kaiteru un sērfotāju punktiem vēlaties apmeklēt lietavu laikā, esiet uzmanīgi! Gudrāk un drosāk ir braukt no Pāvilostas puses! Braucot pa Ziemupes ceļu, Ievas minētajā "tuneļposmā", kilometru vai pusotra pirms bākas lietavas pielej trīs bedres visā ceļa platumā, turklāt visdziļākā -- no Ziemupes puses skaitot -- ir pati pirmā: pērnruden, braucot ar Mitsubishi Pajero no bākas uz Ziemupes pusi man paveicās gaisa padevi neaizliet, toties "aizliešana" un noslāpšana tur būtu garantēta lielākajai daļai parketnieku un ikvienam mazauto! Teikums par ceļa drausmīgumu, braucot no Pāvilostas puses, ir poētisks, romantisks pārspīlējums! Jā, velobraucējiem tur grūtības daži dzelteno smilšu posmiņi var sagādāt, bet -- tie nebūt nav gari, lielākā daļa ceļa ir cieta grants, vietām gan bedraina, bet ne tik "drausmīga", lai velomīlētājiem būtu reālas grūtības. Autobraucējiem ar mazauto šai ceļā iesaku būt gan uzmanīgiem un vērīgiem dažos paralēlajos atzaros -- neiebraukt strupceļos, tomēr īpašu grūtību nav, jo Akmeņragā sastapti arī amerikāņu auto ar stipri mazu klīrensu. Manis teikto apliecinās arī tie auto, ra kuriem brauc arī paši bākas apsaimniekotāji un viņus tur regulāri apciemojošie radi.

Tur bija Super! Iesaku vēl iegriezties tur vējainā dienā. Tur blakus ir iecienīta vieta ekstrēmajiem vindsērfingistiem. Nenormāli lieli viļņi(Latvijas apstākļiem). Tik paņemiet blašķīti līdz gan tāpēc,ka auksts, gan skatoties kā tie tur sērfo!

Nav tik traki, ar sievu un 1,5 gadu sīko uz aimugurējā beņķa diezgan stiprā vējā izbraucām šo maršrutu pagājušā nedēļā no Pāvilostas. Var braukt gar jūru, var braukt pa mežu - no kuras puses vējš pūš - mežu izvēlas lai būtu aizvējš. Protams ir vietas, kur jāstumjas, jo ir mīkstas smiltis, vietām, gan jūras krastā, gan mežā, bet lielākā daļā tomēr ir viegli braucama (protams ar MTB, plānās riepas grims smiltīs vairāk). Tatjana fantastisks gids, kas superīgi pastāsta un parāda viņas pašas salasītos dzintarus, akmeņus un fosilijas!!! Ceļojums apmēram uz piecām stundām, lai gan distances ziņā tikai 25-30 km. Skats no bākas vienkārši fantastisks. Lejā jūra, meži un pūķotāji. Skats sirreāls. Atpakaļceļā stundu sīkais gulēja pakaļējā velo beņķī, kamdēļ nācās prātīgi stumt riteni, savādāk var nolauzt kalklu bērnam. Esmu daudz ar velo ceļojis pa Latviju. Šis maršruts ir fantastisks! Vēl 8 km pa krastu vai zemes ceļu un jūs esiet Ziemupē, tālāk var turpināt līdz Liepājai. Man šis ceļš atgādina kādu vecu, 200-300 gadu vecu ceļu, pa kuru brauca mūsus senči. Līdzīgs ir vietām saglabājies gar Vidzemes jūrmalu - Saulkrasti - Tūja - Svētciems - Salacgrīva. Priecē, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas apceļot Latviju ar velo.

supersajūta!

Ai, Alberte, paldies par tik jaukiem rakstiem. Sekojot tev pa pēdām ar draugu izbraukājām Kolku, Pitragu, Saunagu, izstaigājām turienes dabas takas un nofočējāmies pie Annas rozā pīles. Neskatoties uz to, ka laiks bija pabaiss (no rīta bezcerīgi lija), draugs teica, ka šis ir labākais izbrauciens no visiem, kas mums ir bijuši pa Latviju. Tagad aprakstītais varētu būt nākošais maršruts:) Kaut kā mums tās gaumes sakrīt:)