"Taču patiesībā panāk pilnīgi pretējo. Āda labākajā gadījumā priekšlaikus noveco, sliktākajā - vēzis," uzskata britu Dermatologu asociācijas pārstāvji. Viņi saka: "Sauļošanās nekad nevar būt droša. Jebkāds iedegums ir ādas reakcija uz saules starojumu, šūnu bojājums. Sievietes, kas jaunībā regulāri sauļojušās, 40 gados izskatās pēc kaltēta tomāta."
Solārijs ir intensīvs starojums īsā periodā. Tas nozīmē, ka ir kaitīgs, uzskata Zinātņu akadēmijas profesors Ivars Kalviņš.
Drošs iedegums? Vai ir?
Rīgā vislielākās solāriju cienītājas ir sievietes ap trīsdesmit, bet tos apmeklē arīdzan jaunieši un kundzītes cienījamos gados. Solāriju administratores teic, kas biežākās klientes ir sievietes. Piemēram, dienā no sešdesmit apmeklētājiem tikai septiņi ir vīrieši. Taču atkarību no sauļošanās novērojušas tikai dažas administratores. Kāda stāsta, ka reiz bijis pavisam jauns apmeklētājs - sešgadīgs bērns (vecāku pavadībā), kurš sauļojās gan tikai trīs minūtes. Administratores uzsver, ka par klientu veselību neatbild, par to jārūpējas viņiem pašiem. Profesors Ivars Kalviņš iesaka solāriju lietot ar mēru. Izvēlēties programmas, kurās ir mazs starojums ne tik īsā laikā. Jo tieši īsais laiks pakļauj organismu riskiem, ķermenis nespēj dabīgi pretoties. Tas ir līdzīgi kā ar dabīgo iedegšanu - ja sauļošanās notiek lēnām, piemēram, mākoņainā laikā, tas nav tik bīstami, jo āda starojumam tiek pakļauta pamazām.
Savukārt Austrālijas pētnieki pārliecināti, ka jēdziens "drošs iedegums solārijā" nemaz nepastāv. Tas ir mīts. "Solārijā saņemtā ultravioleto staru deva ir piecas reizes lielāka nekā pusdienlaika saulē," ziņo aģentūra Reuters, atsaucoties uz pētījumu, kurš veikts Austrālijā.
Nav vienas receptes
Kolonnas kosmētiķe Alda Nogobode pirms solārija apmeklēšanas iesaka
konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai pat dermatologu, izvērtēt
ādas stāvokli, organisma īpatnības un veselību. Būtiskas ir hormonu
svārstības, uzturs, ādas stāvoklis (dzimumzīmes, ekzēma). Kosmētiķe
stāsta, ka nevar dot noteiktu recepti, cik bieži solārijs
jāapmeklē, lai gūtu iedegumu. Viss atkarīgs no ādas jūtīguma un
tipa. Alda Nogobode iesaka vadīties pēc savas pašsajūtas un vērot,
kā āda reaģē uz apmeklējumu biežumu un staru intensivitāti. Līdzīgi
kā vasarā - saulmīļi solāriju pārcietīs vieglāk nekā, piemēram,
bālģīmi.
Solārijs palielina grumbu veidošanos un risku saslimt ar ādas vēzi. Alda Nogobode stāsta, ka solārijs uzlabo organisma imunitāti un emocionālo stāvokli un veicina D vitamīna veidošanos. Savukārt profesors Ivars Kalviņš uzsver tikai vienu plusu - rahīta novēršanas profilaksi, jo notiek D vitamīna sintēze, kas arīdzan ir organisma reakcija pret apdegšanu.
Ja tomēr vēlies brūnu iedegušu ķermeni, pirms došanās uz solāriju kosmētiķe Alda Nogobode ieteic - jo sausāka āda, jo vairāk par to jārūpējas pirms solārija apmeklējuma, jo sauļošanās sausina ādu. Pirms solārija apmeklējuma āda jāattīra no kosmētikas un obligāti jālieto solārija aizsargkrēmi, kas ne tikai pasargās ādu no izžūšanas, bet veicinās iedegumu.
Pirms un pēc sauļošanās
Noteikti jāaizsargā acis, jālieto sauļošanās brillītes, jo arī acis tiek pakļautas ultravioleto staru ietekmei. Matus pasargā, uzliekot dvielīti. Jutīgās ķermeņa daļas, piemēram, krūšu galus, var aizsargāt, uzliekot vates plāksnītes. Uzmanība jāpievērš svaigām rētām, piemēram, pēc operācijas. Jāseko līdzi ādas izmaiņām - plankumiem, dzimumzīmēm. Ziemā pēc solārija apmeklējuma nedrīkst uzreiz skriet ārā, jo ķermenis ir sasilis. Jāpagaida. Sejai jālieto laika apstākļiem piemēroti aizsargkrēmi.
Mazgāšanās pirms un pēc solārija ir katra individuāla sajūta un nepieciešamība. Pēc solārija duša iedegumu nenomazgās. Ja āda apdeg, tā jānomierina. Jālieto pretapdeguma krēmi, kas domāti pret ultravioleto staru apdegumiem.
Jauniešiem un bērniem āda vēl tikai veidojas. Pusaudžiem jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu un jānoskaidro, vai solārijs ir nepieciešams un cik lielās devās. Bērniem solārija apmeklējumam nepieciešams ģimenes ārsta akcepts.
Svarīgākais - ādu mitrināt ar mitrinošiem serumiem, jo pēc solārija apmeklējuma tā kļūst sausāka, izžūst.