Sargā acis
"Pēdējos gados samazinājies acu traumu skaits, kas saistītas ar
neuzmanīgu šampanieša pudeļu atkorķēšanu. Ražotāji laikam mainījuši
tehnoloģiju, lai korķi nevarētu patvaļīgi izlidot," spriež
Gaiļezera klīnikas acu traumpunkta vadītāja Ieva Trēziņa. Taču viņa
uzsver, ka gada nogalē ne mazums acis savaino ar durstīgajiem egļu
zariem.
"Pat neliels radzenes saskrāpējums ir ļoti sāpīgs un traucējošs - savainotā acs var asarot, kļūt jutīga uz gaismu. Šādas traumas sekas nereti liek par sevi manīt pat vairāku gadu garumā," brīdina ārste. Ja acs savainota, jāvēršas tieši pie acu ārsta, kas pratīs novērtēt, cik nopietns ir savainojums.
Bīstams ir arī acs ābola sasitums, ko var izraisīt, neapdomīgi mesta cieta sniega pika. Tā var radīt nobrāzumu, bet sliktākajā gadījumā - izsist no vietas acs lēcu vai pat izraisīt acs ābola plīsumu.
Ja acs ir sasista, cietušajam vajag atgulties vai atlaisties
pussēdus. Ieteicams aci izskalot ar aptiekās iegādājumu šķīdumu,
kas satur žibulīšu augu ekstraktu. Pie uzacs vai vaigu kaula var
pielikt vēsu kompresi, taču, ja izmanto ledu, jāraugās, lai
kūstošais ūdens neietecētu acī. "Ja acī iekļuvusi kāda ķīmiska
viela, nepieciešama tūlītēja skalošana ar ūdeni, kā arī apmeklēt
acu ārstu," iesaka Ieva Trēziņa. Viņa aicina iegaumēt Gaiļezera
klīnikas acu traumpunkta tālruni 67042455.
Uzmani svecīšu liesmas
Svētkos bez uzraudzības nedrīkst atstāt degošas sveces - liesmas viegli var pārmesties uz apģērbu. Ja pamanāt, ka cilvēkam aizdedzies apģērbs, viņš jānogāž zemē un jācenšas apslāpēt liesmas ar segu vai vārtot, vai aplejot cietušo ar ūdeni. Var lietot speciālās ugunsdzēšanas ierīces, bet, nevēršot strūklu pret seju, iesaka Katastrofu medicīnas centra darbinieki. Apdegušo vietu jāatdzesē ar vēsu tekošu ūdeni 10 minūtes.
Ja apdegušās drēbes ir pielipušas vai piekusušas ādai, tās nevajadzētu mēģināt noplēst, bet gan liet ūdeni starp apģērbu un ādu. Cietušais uzmanīgi jāatbrīvo no apdegušā apģērba un apaviem.
Ja apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu, kā arī ja apdegusi
seja un elpceļi, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Prātīgi ar uguņošanu
Valsts apdeguma centra vadītājs Andrejs Levins aicina īpaši uzmanīties ar pirotehnikas izmantošanu. "Visi svētku uguņošanai paredzētie līdzekļi satur bīstamas ķīmiskas vielas, kas deg ļoti augstā temperatūrā un var izraisīt smagus termoķīmiskus apdegumus," atgādina A.Levins. Viņš norāda, ka visbiežāk apdeg rokas un seja. Nekādā gadījumā pirotehniku nedrīkst vērst pret seju vai apkārtējiem. Ja raķete nenostrādā, nemēģini to palaist vēlreiz vai pētīt, kas nav kārtībā! Jaungada salūtam paredzētās raķetes un petardes vajag iegādāties tikai licencētās tirdzniecības vietās.
Pirmā palīdzība termoķīmisku apdegumu gadījumā ir brūces
skalošana ar aukstu ūdeni vismaz 10-15 minūtes. Ja parādījušies
pūšļi, tos nedrīkst pārdurt vai griezt. Apdegušo vietu nedrīkst
smērēt ar eļļu, kā arī dezinficēt ar spirtu, jodu vai briljantzaļo
šķīdumu. Tas vēl vairāk apdedzinās brūces malas, un ārstam būs
grūti noteikt ievainojuma dziļumu. Atkarībā no ievainojuma smaguma
jāsauc ātrā palīdzība vai pašiem jātransportē cietušais uz Valsts
apdegumu centru Lielvārdes ielā 68.
Ja zaudēta ķermeņa daļa
Sprāgstot nekvalitatīvai pirotehnikai, iespējams gūt ļoti smagas, pat nāvējošas traumas. Pirms diviem gadiem Daugavpilī Jaunā gada naktī bojā gāja 16 gadu vecs puisis, kurš vēlējās aplūkot, kāpēc neiedarbojās kāda vīrieša paštaisīta raķete. Gūstot smagu galvas traumu, zēns gāja bojā.
Ir bijuši gadījumi, kad sprādziena rezultātā uguņošanas rīkotājam norauta plauksta vai pirksti. Šādā situācijā nepieciešams nekavējoties izsaukt ātros. Līdz mediķu atbraukšanai jāsniedz pirmā palīdzība. Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra speciālisti, kas vienīgie valstī piešuj traumatiski zaudētu ķermeņa daļu, iesaka rīkoties sekojoši. Ar spiedoša pārsēja palīdzību jācenšas apturēt asiņošanu. Brūces malas var saspiest arī ar tīra auduma gabalu. Žņaugu lietot tikai tad, ja asiņošana neapstājas. Nepareizi uzlikta žņauga gadījumā asiņošana var pastiprināties. Žņaugu neturēt ilgāk par 1,5 stundām. Brūci drīkst skalot tikai ar tīru ūdeni.
Jānodrošina traumētās ķermeņa daļas nekustīgums, fiksējot to ar dēlīti vai cietu kartonu, līdzīgi kā lūzuma gadījumā.
Atrauto ķermeņa daļu vai daļas jāsavāc, jāietin tīrā audumā un jāievieto hermētiski noslēdzamā traukā vai polietilēna maisiņā, tikai tad to ievieto citā traukā ar vēsu ūdeni (ūdenim var pievienot ledus gabaliņus). Nekādā gadījumā nedrīkst norauto ķermeņa daļu likt ūdenī, novietot uz ledus vai sniega! Norautā ķermeņa daļa jānogādā medicīnas iestādē. Pareizi atvēsinātu amputētu pirkstu var piešūt pat vēl pēc 10-12 stundām, plaukstu - sešu stundu, bet augšdelmu - trīs līdz četrās stundās.