Sākot ar 19.janvāri, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) izsūtīs vēstules Latvijas sievietēm ar aicinājumu doties uz dzemdes kakla vēža un mamogrāfijas (krūšu) izmeklējumiem. Saņemtais uzaicinājums uzskatāms par oficiālu nosūtījumu, lai 25 līdz 70 gadu vecās Latvijas sievietes reizi trijos gados veiktu dzemdes kakla vēža izmeklējumu un 50-69 gadus vecās reizi divos gados - mamogrāfijas izmeklējumu.
2009.gadā plānots izsūtīt 267 745 vēstules. Tās tiks sūtītas pa pastu uz sievietes deklarētās dzīvesvietas adresi. Šādi valsts sāk īstenot vēža savlaicīgas atklāšanas programmu.
Ja savā pastkastē atradīsim šādu vēstuli, cik nopietni tā būtu
jāuztver? - vaicājām vienai no programmas iniciatorēm ginekoloģei
Ilzei Vībergai, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras
docentei.
Ja 25 gadu vecumā jūties vesela, ginekoloģisku sūdzību nav, nemaz
nepieļauj domu, ka pastāv vismazākais vēža risks. Vēstuli vari
uztvert kā kārtējo reklāmas akciju.
Kas tad ir vēzis? Dažkārt vēl neizzinātu iemeslu dēļ kāda orgāna
šūnas sāk nekontrolēti vairoties. Kamēr tās neizsijājas pa citiem
orgāniem un netraucē to darbību, audzēju var uzskatīt par
labdabīgu. Laikus atklājot novirzes, audzēju ar dažādām
ārstniecības metodēm iespējams likvidēt.
Dzemdes kakla vēža gadījumā pirmsvēža stadijas šūnas var veidoties jau jaunībā. Šo audzēju izsauc cilvēka papilomas vīrusa atsevišķas formas, kas mēdz ieperināties uz dzimumorgānu gļotādas. Šie vīrusi ikdienā mums ir visapkārt, tāpēc sieviete ar šo vīrusu var inficēties jau pirmajā dzimumaktā, pat pusaudžu vecumā. Ja imūnsistēma ir stipra, organisms pats tiek galā ar vīrusu, bet 10-15% gadījumu tas paliek un ar laiku var veicināt izmaiņas šūnu darbībā. Par ļaundabīgu audzēju šīs "aptrakušās" šūnas nepārvēršas ne mēnešu, ne pat gada laikā, vidēji tas notiek 7-10 gados. Saslimstības straujš kāpums sākas 30-35 gados. Tātad jau 25 gadu vecumā atklātās novirzes šūnās, ja nepieciešams - slimo šūnu izņemšana, var novērst vēža attīstību. Laikus atklāts, tas ir pilnībā izārstējams.
Arī manā ginekoloģes praksē ir bijušas pacientes, kurām izdevās izārstēt agrīni atklātu krūts un dzemdes kakla vēzi. Turklāt viņas pēc tam iznēsāja bērniņu un baroja ar krūti.
Tomēr Latvijā saslimstība ar dzemdes kakla un krūts vēzi turpina palielināties, kamēr daudzās citās Eiropas valstīs tā ir ievērojami mazinājusies, pateicoties laikus atklātām un izārstētām pirmsvēža slimībām.
Skandināvijā vēža profilaktisko izmeklējumu programmu īsteno jau gadu desmitiem. Līdzīgi organizēti izmeklējumi sākti arī Igaunijā un Lietuvā. Lietuvā, piemēram, uzaicinājumu saņem pa telefonu.
Sievietes uz valsts apmaksātām profilaktiskajām apskatēm pie ginekologa līdz šim varēja doties reizi gadā. Vai tā nebija iespējams laikus atklāt izmaiņas šūnās?
Arī turpmāk šādas apskates paliek spēkā, taču tas, ka ik gadu vairāk nekā 200 sievietēm Latvijā tiek atklāts dzemdes kakla vēzis, turklāt pusei jau ielaists, liek secināt, ka daudzas šo regulāro apskates iespēju neizmanto. Ja sūdzību nav, vizīte gadu no gada tiek atlikta. Taču izsūtītās vēstules mērķis nav aicināt uz vispārēju apskati, bet uz konkrētiem laboratoriskiem izmeklējumiem.
Kas veiks dzemdes kakla vēža izmeklējumu? Vai tā būs sāpīga procedūra?
Ar vēstuli, kas vienlaikus ir nosūtījums, jādodas vai nu pie ginekologa, vai ģimenes ārsta, kurš ir apmācīts noņemt šādu analīzi. Ja vēstule, piemēram, nosūtīta uz deklarēto dzīvesvietu Daugavpilī, bet faktiskā dzīves vai mācību vieta ir Rīga vai Liepāja, sieviete var doties pie speciālista arī šajās pilsētās.
Pati procedūra ir nesāpīga - ar plastmasas vai koka lāpstiņu no dzemdes kakla gļotādas nokasa šūnu paraugu. Tālāk ar to strādā laboratorijas speciālists citologs - viņš mikroskopā izvērtēs noņemto paraugu.
Vai ārsts informēs pacienti, ja analīzes uzrādīs novirzes?
Informācija par izmeklējuma rezultātiem tiks nosūtīta speciālistam, kurš noņēmis analīzi, ģimenes ārstam, kā arī aģentūrai, lai varētu veidot šī skrīninga reģistru. Ministru kabineta noteikumi norāda, kas tālāk jādara ginekologam un ģimenes ārstam, ja analīžu rezultātos konstatētas šūnu izmaiņas. Ārsts nevarēs izmeklējuma rezultātu interpretēt tikai pēc saviem ieskatiem.
Sievietēm arī nevajadzētu krist panikā, ja izmeklējumos atklājušās pirmsvēža šūnas. Tā nav vēža diagnoze! Pēc noteikta laika būs jāveic atkārtotas pārbaudes, varbūt jāapmeklē onkologs. Gadās arī, ka citologs, mikroskopā pamanījis pāris aizdomīgu šūnu, kas var arī nebūt pirmsvēža šūnas, katram gadījumam tās par tādām nosaucis. Mūsu šūnas mainās, tāpēc sākotnējam uztraukumam var pat vispār nebūt pamata.
Kāda 30 gadu veca lasītāja vaicā, vai viņai vērts
vakcinēties pret dzemdes kakla vēzi izraisošo papilomas vīrusu.
Vakcīna neārstē, tā var veicināt organisma pretošanos vīrusam,
tāpēc vakcinēties iesaka jaunām meitenēm, kurām vēl nav bijuši
dzimumkontakti. Mātes šādi var parūpēties par savu meitu veselību
nākotnē. Ja atklātas pirmsvēža šūnas, vakcinācija neko
nelīdzēs.
Cita lasītāja uztraukusies, ka viņas meita ārēji līdzinās vecmāmiņai, kura mirusi ar krūts vēzi. Tāpēc vaicā, vai iespējams, ka vēzis piemeklēs arī bērnu?
Ārējā līdzība neliecina, ka ģenētiski pārmantojušās arī vecmāmiņas saslimšanas, taču risks pastāv. Par to gan nevajadzētu uztraukties, ja meita vēl maziņa, riskantākais laiks ir pēcmenopauzes vecums. Taču ikvienai sievietei pēc katrām mēnešreizēm vai vismaz reizi trīs mēnešos vajadzētu pašai rūpīgi iztaustīt krūtis, lai pārliecinātos, ka tajās nav manāmas kādas izmaiņas - sacietējumi, bumbulīši.